Lai vairotu zināšanas un palielinātu vakcinācijas aptveri, Slimību profilakses un kontroles centrs rudenī ieplānojis informēšanas pasākumus, īpaši uzrunājot mediķus.
Visvairāk vecāku atteikušies vakcinēt savus bērnus - pusaudzes meitas - pret cilvēka papilomas vīrusu. Pirms sešiem gadiem rakstiski noformēto atteikumu īpatsvars bija gandrīz 13%, savukārt pērn - jau 25,7%.
“Nav pārliecības, ka tas ir nepieciešams, bet reāli tas ir nepieciešams, jo mēs zinām, ka saslimstība ar dzemdes kakla vēzi nemazinās Latvijā,” norāda Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Irina Lucenko. Viņa piebilst, ka saslimstībai pat ir tendence augt.
Tāpat arī cilvēki ietekmējoties no internetā un medijos lasītām ne pārāk profesionālām ziņām, ka vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu varot izraisīt blakusparādības. “Bet reāli mēs, SPKC, esam tā iestāde, kura ir atbildīga arī par blakusparādību reģistrēšanu un izmeklēšanu, un reāli mums šādu gadījumu par visu šo laiku, kad tiek veikta vakcinācija, nav,” uzsver Lucenko.
Otrajā vietā pēc atteikumu īpatsvara ir vējbakas un pneimokoka infekcija. Turklāt atteikumu īpatsvars pēdējos piecos gados ir kāpis. Lucenko pieļauj, ka mazo bērnu vecāki nenovērtē, ka, lai arī reti, bet tomēr šīm slimībām var būt smagas sekas.
Piemēram, vējbakām sekas var būt encefalīts, savukārt pneimokoku infekcijai var sekot pneimonija, vidusauss iekaisums, nervu sistēmas bojājumi un pat var iestāties nāve.
Vai patiešām vakcinācijas atteikumu skaits ļoti pieaug, Bērnu slimnīcas vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska šaubās. Viņasprāt, atteikumi ir bijuši vienmēr, taču tagad kļuvuši redzamāki, jo ārsti cenšas tos pēdējos gados oficiāli noformēt.
Tiesa, vairāk atteikumu ir vakcīnai pret cilvēku papilomas vīrusu, un te vainojams tikai un vienīgi nepietiekamas zināšanas gan no ārstu, gan bērnu vecāku puses.
„Protams, ja mēs uzdodam jautājumu „vajag vai nevajag šo vakcīnu?” nespeciālistam, kurš tikpat kā neko par to nezina, un, pat ja viņš saka nevis „nevajag”, bet „nezinu”, tad vecāki to uztvers kā kaut ko apšaubāmu, un noteikti pateiks „nē”,” saka Zavadska.
Zavadska arī norāda, ka diezgan daudz medijos izskanējusi nepamatota kritika un nepatiesas ziņas par vakcīnu pret cilvēku papilomas vīrusu. Taču vēlāk Pasaules Veselības organizācijas atspēkojumi nepatiesām ziņām neparādījās.
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atzīst, ka diemžēl ir daļa ģimenes ārstu, kas pret vakcīnām ir noskaņota skeptiski.
„Ir diemžēl, jā. Tas būtu nepatiesi, ja es teiktu, ka tā nav. Diemžēl ir, un tas nav pieņemami,” saka Kozlovska.
Viņa norāda, ka ik gadu tiek rīkotas gan lielās konferences asociācijas līmenī, gan reģionālie semināri, kur pievēršas valsts imunizācijas programmai. Tomēr joprojām daļa ārstu ir skeptiski, viens no iemesliem ir zināšanu trūkums.
„Ziniet, ir tāda izglītības mācību bāze kā “māte Google”, un diemžēl arī viņi iespaidojas no tā. Jo vakcinācija pret šīm bīstamajām infekcijām ir viens no pasaulē lielākajiem zinātnes sasniegumiem, un tikpat labi internetā var atrast arī pozicionētu antivakcīnistu rakstus,” norāda Kozlovska.
“Un ko ņem par pamatu – uz pierādījumiem balstītas zināšanas un pētījumus vai izvilkumus no atsevišķiem antivakcīnistu informācijas avotiem?” vaicā Kozlovska.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide spriež, ka atteikumu iemesls ir arī tas, ka šīs vakcīnas ir jaunas. Taču arī viņa novērojusi, ka daudz vecāku smeļas internetā informāciju par vakcīnām un to blaknēm, un viņi izšķiras, vai vakcinēt bērnu.
„Tās ir viņu tiesības. Mēs, protams, kā ģimenes ārsti varam izstāstīt un ieteikt, bet mums ir jāsniedz visa informācija. Gan par to, cik tās ir labas un vēlamas, gan arī par blaknēm. Un vecāks ir tas, kas pieņem lēmumu vakcinēt bērnu vai ne,” saka Veide.
Lai vairotu zināšanas un palielinātu vakcinācijas aptveri, Slimību profilakses un kontroles centrs plāno informēšanas pasākumus, īpaši uzrunājot tieši mediķus
