Pēcpusdiena

Taksometru vadītāji piketā aicina ieviest patentmaksu

Pēcpusdiena

Šodien Ēnu diena

Situācija ar ceļiem - sociālos tīklus pārpludina ieraksti par pārsistām riepām

Atkušņa ceļu bedres: uz valsts galvenajiem ceļiem mazāk, bet Rīga situāciju atzīst par kritisku

Rīgas dome kopš gada sākuma ielu bedru labošanai ir iztērējusi vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, aizdarot 13 tūkstošus kvadrātmetru bedru. Tomēr domes nolīgtie ceļu uzturētāji ar pienākumiem netiek galā – tā Latvijas Radio atzīst Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola. Savukārt uz valsts galvenajiem ceļiem pēdējo 12 gadu laikā situācija uzlabojusies, jo bija pieejama nauda ceļu atjaunošanai.

Bedres veidojas straujāk, nekā spēj remontēt

Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-OzolaEdgars Kupčs

    Par bedrēm Rīgā domes Satiksmes departamentā ik stundu saņem 8-10 sūdzības. Domes pārstāve uzsver, ka bedru veidošanās ir raksturīga katru gadu, kad atkusnis mijas ar salu, tomēr šogad tas notiek agrāk. Pašlaik apstākļi Rīgas ielās ir kritiski, piekrīt Ahuna-Ozola.

    “Šobrīd gan labā krasta uzturētājs, gan kreisā krasa uzturētājs, kas atbildīgs par uzturēšanas darbiem pilsētā, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos pa Rīgas ielām, ir mobilizējis visus iespējamos spēkus – 24 stundu dežūras, lai veiktu remontu.

    Šobrīd izveidojusies situācija, ka bedres veidojas straujāk, nekā tās ir iespējams remontēt.

    Piemēram, uz Zemitānu tilta bedres veidojas tik strauji, ka uzturētāji nespēj tās salabot tā, lai nodrošinātu drošu satiksmi. Pieņēmām lēmumu uz šī tilta izvietot ātrumu ierobežojošās ceļazīmes līdz 30 kilometriem stundā. Kā arī informējām autovadītājus par nelīdzenu ceļu,” pastāstīja Ahuna-Ozola. Līdzīgus lēmumus pieņēma par Jaunciema gatvi un Viestura prospektu.

    Rīgas domes Satiksmes departamenta satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Edmunds Valpēters pauda, ka ceļu uzturētājiem tiek prasīti paskaidrojumi, un pieļāva līgumsodu uzlikšanu.

    Viņš vērtēja, ka šogad situācija Rīgas ielās ir daudz sliktāka nekā pērn: “Pagājušajā gadā bija lavīnveidīgi – ilgu laiku lieli mīnusi, tad nebija problēmu ar bedrītēm, bija atkusnis, un nedēļa vai divas ar ļoti daudz sūdzībām. Tās salaboja, un atkal lieli mīnusi, un norimst. Bet šogad ik pēc dienas vai divām sasalšanas un atkušanas cikli, un bedrītes faktiski nemitīgi veidojas.

    Līdz ar to situācija ir kritiskāka nekā pagājušajā gadā.”

    Rīgas ielu stāvoklis par karstāko sarunu tematu kļuvis arī galvaspilsētas domnieku vidū. Piektdien, 15. februārī, ir sasaukta Satiksmes komitejas ārkārtas sēde, kurā vērtēs Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par domes nelietderīgajiem tēriņiem ielu infrastruktūras uzlabošanai. Opozīcija šajā sēdē pieprasīs Satiksmes departamenta vadītāja Emīla Jakrina atbrīvošanu.

    Mazāk bedres uz valsts ceļiem

    Kopumā Latvijā situācija ar ceļu bedrēm neatšķiras no pērnā gada un vietas, kur radīsies bedres, jau ir zināmas iepriekš – intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja valsts AS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Anna Kononova.

    “Pateicoties tam, ka pēdējos gados bija ievērojams ieguldījums, valsts galveno autoceļu remontdarbos, tajā skaitā no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, patiesībā šogad un pagājušajā gadā bedru skaits valsts galvenajos ceļos stipri samazinājies. Tas ir divas reizes mazāks nekā 2007. gadā,” pastāstīja Kononova.

    Viņa gan norādīja, ka laikapstākļi, kad naktī ir sals, bet dienas laikā atkūst, vissliktāk ietekmē ceļus, īpaši tos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Uz valsts galvenajiem ceļiem tie ir aptuveni 300 kilometri, un iedzīvotāji aktīvi ziņo par bedrēm. “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve gan atzina, 5000 kilometru ceļu, pārsvarā ar grants segumu ir sliktā tehniskā stāvoklī. Tajos lielākā problēma ir šķīdonis, kas iestāsies vēl pēc vairākām nedēļām.

    Savukārt situāciju Rīgā viņa raksturoja kā piemēru tam, ka ceļi netiek atjaunoti:

    “Tas, kas notiek Rīgā, ir uzskatāms piemērs tam, kas notiek, ja ceļu infrastruktūrā savlaicīgi netiek ieguldīti līdzekļi.

    Ja arī uz valsts ceļiem netiktu veikti remontdarbi savlaicīgi, ja nebūtu iespējas ieguldīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tad arī uz valsts ceļiem situācija būtu daudz dramatiskāka.”

    Tam piekrita arī Valpēters no Rīgas domes – cēlonis kritiskai situācijai ir ceļu seguma kvalitāte. Rīgā, lai atjaunotu ceļu segumu, nepieciešami 700 miljoni eiro. Domes pārstāvis pauda, ka

    šogad un tuvākajos gados līdzekļus no ceļu segumu atjaunošanas kompleksiem projektiem varētu pārdalīt par labu lielāku laukumu atjaunošanai.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti