Atjaunotajā Āgenskalna tirgū – arī grāmatu maiņas punkts un «audio-dušas»

Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgas rekonstrukcijas šodien durvis ver vaļā vēsturiskais Āgenskalna tirgus. Uzrunātie tirgotāji un vietējie iedzīvotāji atklāšanu gaida ar prieku. Papildus dažāda veida produkcijai, ko paviljonā tirgos daudzi desmiti uzņēmēju, ēkā plānots arī plašs kultūras un izglītības programmu klāsts. Tostarp iespējams izmantot grāmatu maiņas punktu un tā saucamās audio-dušas.

Atjaunotajā Āgenskalna tirgū – arī grāmatu maiņas punkts un «audio-dušas»
00:00 / 06:03
Lejuplādēt

Āgenskalna tirgū pirms atklāšanas valda rosība. Darbinieki uz pleciem nes ar dārzeņiem piekrautas kastes, izliek produktus uz letes, plauktos pieskrūvē pēdējās skrūves un rūpīgi nokrāso sava uzņēmuma zīmi. Kāds pa grīdu ripina metāliskus balonus, bet cits ik pa laikam ieslēdz putekļusūcēju. Uzrunātie tirgotāji interesentus gaida ar nepacietību.

Evija Žentiņa, picērijas saimniece: "Mūsu ekspektācijas ir maksimālas. Mēs sagaidām ļoti daudz viesu, priecīgu seju. Esam ļoti labās sajūtās par to, kādi cilvēki šeit ir savākušies kopā."

Rihards, kafejnīcas darbinieks: "Būs forši. Būs ļoti aktīvi. Jauna vieta. Manuprāt, viss ļoti forši attīstīsies. Prieks, ka Āgenskalns kopumā attīstās. Ir forši, ka ir vadoši gan ēdinātāji, gan dzērienu pārstāvji."

Katrīna, kafejnīcas darbiniece: "Ļoti gaidām. Gribas sagaidīt jaunus cilvēkus. Mūsu kafejnīcas pārsvarā ir bāzētas centrā. Ļoti gribas iepazīt arī Pārdaugavas auditoriju."

Jevgēnija Zolotaja, rotaslietu māksliniece: "Tirgus ir tāda visjutekliskākā vietā, kur tu tiešām vari izbaudīt dzīvi, pagaršot, vari redzēt visu krāšņumu, visu to, ar ko Latvija ir bagāta. Mēs īpaši esam bagāti ar radošiem cilvēkiem."

Jānis Balodis, sveču mākslinieks: "Labs laiks ārā. Ja kaut kur grib iziet, izrauties, noteikti var nākt ciemos. Es zinu, ka Āgenskalna tirgū ir komanda, kas strādā uz kultūras pasākumiem, un šeit tas viss būs."

Gaidāmā atklāšana piesaista arī vietējos iedzīvotājus, kas ielūkojas pa tirgus atvērtajām durvīm. Paviljona apkārtnē uzrunātie cilvēki izremontēto ēku lielākoties sagaida ar prieku.

Aija: "Es ceru, ka tirgus būs labāks, nekā iepriekš. Tas atvieglos mums dzīvi šajā rajonā, jo tirgus ir tirgus. Uz centrālo negribas braukt."

Mihails: "Ceru, ka manas vēlmes piepildīsies. Es gribu, lai tur tirgotu augļus, dārzeņus, nedaudz gaļas un jūras veltes. Kafejnīcas man absolūti nav vajadzīgas!"

Alise: "Es nezinu. Es neko negaidu. (..) Forši jau, bet kāpēc kaut ko gaidīt? Izklaides tur man negribētos. Tas uzreiz palielinās cilvēku skaitu."

Agrita: "Ļoti apmierināta, kas tirgus šeit būs. Ļoti labprāt es vienmēr te agrāk iepirkos. Ja tikai augļi un piena produkti būs, bet vajadzētu zivis un gaļas produktus. [Aktivitātes] arī varētu būt. Es labprāt aizietu paklausīties."

Papildus dažāda veida produkcijai, ko paviljonā tirgos daudzi desmiti uzņēmēju, ēkā plānots arī plašs kultūras un izglītības programmu klāsts.

Piemēram, būšot virtuve, kur svētdienās ģimenes gatavos brokastis, un arī kāds informatīvs stends, kur zemnieki stāstīts par bioloģiski audzētiem lopiem.

Savukārt literatūras cienītājiem iespējams izmantot grāmatu maiņas punktu un tā saucamās audio-dušas. Tā ir daļēji noslēgta telpa, kas atgādina dušas kabīni. Tajā interesenti varot klausīties latviešu rakstnieku darbus. 

"Tirgus ir iecerēts kā ļoti multifunkcionāls ar dažādām kultūras un izglītības norisēm. Mūsu sadraudzības organizācijas, kas jau ierodas tirgū, redz iespējas, kur veidot saturu dažādās vietās – gan āra teritorijā, gan iekšā. Līdz ar to ir iecerēts, ka šis tirgus ielaidīs iekšā dažādas brīnišķīgas iniciatīvas," stāsta projektu vadītāja Darja Trizna.

Tirgus ir unikāls 20. gadsimta sākuma nacionālā jūgendstila paraugs. Atjaunojot toreizējā Rīgas pilsētas arhitekta Reinholda Šmēlinga būvēto paviljonu, eksperti izcēluši ēkas kultūrvēsturisko mantojumu, tai pat laikā integrējot arī detaļas, kas celtni padara mūsdienīgu.

"No sākumperiodiem saglabājušies diezgan daudz fotoattēlu. Mēs varējām pētīt, kā ēka ir izskatījusies. Secinājums bija tāds, ka tā ir saglabājusies diezgan līdzīgi kā šobrīd, bet zuduši visi logi un durvis. Nofokusējāmies, ka [vajag] restaurēt to, kas ir saglabājies, bet neatdarināt un nelikt jaunu kā kopijas tur, kur ir zuduši. Izņemot priekšējā apjomā tur ir koka logi – daži jauni un daži pārvietoti no citām ēkām," klāsta arhitekte Liene Griezīte.

Tirgus vadība pagaidām gan neatklāj, cik daudz projekts ir izmaksājis. Vien norādot, ka darbi vēl turpināsies.

Tuvāko gadu laikā iecerēts siltināt jumtu un atjaunot teritorijā esošo stāvvietu. Plāni var mainīties līdzīgi kā tas notika ar paviljona atklāšanu, kas iesākumā bija plānota pērnā gada decembrī. Covid-19 pandēmijas dēļ to pārcēla uz aprīli, taču jaunas grūtības radīja Krievijas iebrukums Ukrainā.

"Mēs jau gaidām nākamo apkures sezonu. Tas, visticamāk, būs viens no lielākajiem sarežģījumiem. Galvenokārt līdz šim tirgus satura veidošana ir ja ne apstājusies, tad ir ļoti sarežģīta saruna ar potenciāliem nomniekiem – zemniekiem un mājražotājiem – it sevišķi tie, kas ir atkarīgi no energoresursiem," norāda tirgus vadītājs Jānis Petkēvičs.

Lai gan vēl ziemā Latvijas Tirgu savienībā norādīja, ka lielveikalu un tiešsaistes platformu dēļ nozarei sokas grūti, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis tic, ka vietvarā tirgi attīstīsies. Līdzīgi kā Āgenskalna tirgus arī citviet pasaulē šīs iecienītās vietas kļūst par kultūras, izklaižu un ēdināšanas zonām, atzīmē pašvaldības vadītājs, norādot, ka tajā virzienā ir jāattīsta arī Centrāltirgus un Vidzemes tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt