Dibinoties Ārstu biedrībai, tapa arī daudz organizāciju, no kurām lielākā daļa esot jau pazudušas. Tāpēc Ārstu biedrības pastāvēšana ir milzīgs sasniegums. Krastiņš norāda, ka Ārstu biedrība dara noderīgas lietas, piemēram, organizē starpdisciplinārās konferences un ārstu izglītošanu.
Taču sākotnējie biedrības mērķi palikuši neizpildīti. „Pirmajos gados tika izstrādāta veselības apdrošināšanas koncepcija. Jānis Meikšāns un Vladimirs Strazdiņš to izstrādāja. Tā arī nekur tālāk neesam tikuši. Patiesībā Ārstu biedrībai vajadzēja mūsu tā laika izpratnē būt ārstu interešu aizstāvei. Savukārt Veselības ministrija aizstāvētu pacientus, toties dialogā starp abām šīm pusēm varētu veidoties kaut kāda normāla veselības aprūpes sistēma. Tagad iznāk otrādi. Pēteris Apinis raksta par slikto dzērienu un piesātināto taukskābju kaitīgumu, kas patiesībā Ārstu biedrībai nebūtu jādara. Ārstu biedrībai būtu jānodarbojas ar ārstiem, [ārstu interesēm],” saka Krastiņš.
Ivars Krastiņš šo 25 gadu laikā atceras tikai vienu spilgtu piemēru, kad ārsti saviem spēkiem panākuši uzlabojumu nozarē. „Es gribētu minēt anesteziologu draudus streikot. Tas ir pirms laba laika, vēl pirms tā dēvētās krīzes. Toreiz, pateicoties dažu anesteziologu iniciatīvai, tas guva rezonansi, tas izplatījās uz pārējām ārstu profesijām un sekoja arī valdības reakcija. Tas bija pirmais kaut cik nopietnais samaksas pielikums. Citu tik spilgtu piemēru es uzreiz nevarēšu nosaukt,” piebilst ārsts.
Krastiņš gan neuzskata, ka ārstu streikiem vajadzētu būt ikdienas līdzeklim, kā aizstāvēt savas intereses. Tieši šeit viņš redz Latvijas Ārstu biedrības lomu. „Ja ministrija īsti nespēj veikt reformas medicīnā tādēļ, ka seko vēlēšanas, un, kad vienas vēlēšanas ir garām, tūlīt ir nākošās un tāpēc neko nevar izdarīt... Tad varbūt Ārstu biedrība var piedāvāt modeļus. Vēlreiz varu pieminēt to pašu veselības apdrošināšanas koncepciju. Būtu jābūt dialogam.”
Ārsta profesijai joprojām nav nekāda īpašā prestiža, ārsts joprojām saņem mazāk nekā palīgstrādnieks celtniecībā. Nerunājot jau par medmāsām,” uzsver Krastiņš.
„Es domāju, ka pienest ķieģeļus būvei un medmāsas darbs – tie ir nesalīdzināmi jēdzieni. Un ķieģeļu pienesējs saņem daudz vairāk. Tas rāda, ka mūsu sabiedrība ir joprojām tikpat kroplīga kā pirms 25 gadiem, atvainojiet par skarbajiem vārdiem. Mēs esam pilnībā pazaudējuši trīs svarīgas lietas. Mums nav vērtē ne godīgums, ne darbs, ne zināšanas,” skarbus vārdus esošajai situācijai velta Krastiņš.
„Nākotnē, ja mēs steidzīgi nesāksim kaut ko darīt, tai skaitā Ārstu biedrība, un šīm trim lietām nemēģināsim atdot atpakaļ to vērtību, kas viņām pienākas, tad mēs drīz izputēsim ar visu Latviju un visu Ārstu biedrību,” saka ārsts.
Ceturtdien Ķīpsalā notiek 7. Latvijas Ārstu kongress, kas veltīts Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) 25 gadu jubilejai un apvieno visus medicīnas nozares speciālistus. Ķīpsalā notiek arī 3. Latvijas Māsu, vecmāšu un ārstu palīgu kongress, Baltijas Rehabilotologu kongress, kā arī Baltijas Traumatologu un ortopēdu kongress.
Kongresa laikā paralēli notiek dažādas konferences, semināri un apaļā galda diskusijas. Kopējais visu pasākumu apmeklētāju skaits pārsniedz desmit tūkstošus, ziņo pasākuma organizatori.
