Aptauja: Latvijā 62% strādājošo ikdienā ir problēma ārpus darba laika distancēties no darba pienākumiem

Latvijā vairāk nekā pusei jeb 62% strādājošo ikdienā ir problēma ārpus darba laika distancēties no darba pienākumiem, liecina jaunākās aptaujas dati. Vienoti noteikumi par saziņu darbā un ārpus darba – tas ir tikai viens no instrumentiem, kā saglabāt robežas starp privāto un darba dzīvi. Ar kādām metodēm gan darba devēji, gan darba ņēmēji var veicināt produktivitāti un veselīgu attieksmi pret darbu, kas īpaši aktuāli ir Covid-19 pandēmijas laikā?

Aptauja: Latvijā vairāk nekā pusei strādājošo ikdienā ir problēma ārpus darba laika distancēties no darba pienākumiemLinda Zalāne

Kopumā 62% no darbiniekiem atzinuši, ka viņiem ikdienā ir problēma ārpus darba laika distancēties no darba jautājumiem, un 13% ik dienu ir grūtības novilkt robežu starp privāto un darba dzīvi, tā secināts pētījumu kompānijas “Kantar” un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta veiktajā aptaujā. 

Institūta vadītāja Dace Helmane atklāja, ka vairāk nekā trešdaļa jeb 35% no aptaujātajiem Latvijas darba ņēmējiem kā biežākos iemeslus šādai situācijai minējuši lielo slodzi darbā un kolēģu, sadarbības partneru zvanus, īsziņas un e-pastus ārpus darba laika. Tāpat populārāko atbilžu topa augšgalā ir arī pašu perfekcionisms un fakts, ka mājās ir grūtāk koncentrēties darbam. 

Helmane skaidroja, kuras ir tās profesijas vai ieņemamie amati, kuros ikdienā ir grūtāk saglabāt robežas starp privāto un darba dzīvi: „Vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti. Cilvēki, kuriem ir gan augstāki ienākumi, gan augstāks izglītības līmenis. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā nozarēs, kur nav nepieciešama tik augsta kvalifikācija, ir arī mazāka problēma ar līdzsvara jautājumiem. Ir profesijas, kur cilvēki var ierasties darbā deviņos, noteiktā laikā doties prom un iespējams visu pārējo laiku par darbu nedomāt. 

Tomēr būsim godīgi, ir virkne profesiju, it īpaši augstākā līmeņa vadītājiem un speciālistiem, kuru darba pienākumi un profesija prasa būt klātesošiem gandrīz visu laiku.”

Eksperte skaidroja, ka robežu saplūšana starp privāto un darba dzīvi bija aktuāla problēma arī pirms Covid-19 pandēmijas. Tomēr šobrīd situācija saasinās, jo cilvēki strādā mājās, bieži vien darba telpa jādala ar citiem mājiniekiem.

„Dažādi globālie pētījumi rāda, ka tā ir jaunās darbinieku paaudzes īpatnība, ka darbs un privātā dzīve ir integrēta un bieži vien ir viens vesels. Tomēr arī šādās darba attiecības ir svarīgi novilkt robežu, lai saglabātu fizisko un galvenokārt arī garīgo veselību, kas dažādos pētījumos parādās kā milzīga problēma, un ir aptaujas, kas parāda, ka sevišķi sievietēm gan fiziskā, gan garīgā veselība pandēmijas laikā ir īpaši cietusi,” sacīja Helmane.

Eksperte mudina darbiniekus izrunāt robežu jautājumu ar darba devēju, iemācīties pateikt „nē”, kā arī piestrādāt pie plānošanas, efektīvas darba organizēšanas.

Tāpat viņa aicina katram pašam savā telefonā izslēgt paziņojumus par e-pastu un mobilo ziņu pienākšanu. Tomēr, viņasprāt, liela atbildība gulstas arī uz darba devēja pleciem.

„Vairāki darba devēji vēl ilgi pirms šiem jaunajiem apstākļiem ieviesa pat īpašas programmas, lai mudinātu darbiniekus nesūtīt e-pastus ārpus darba laika, lai cilvēki netraucētu kolēģus, lai vadība netraucētu darbiniekus, padotos ar zvaniem, īsziņām, e-pastiem. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kas ir izstrādājuši digitālās komunikācijas etiķeti, kas arī šos jautājumus regulē. Aizvien biežāk ir jāmeklē arī veidi, kā painteresēties, kā mūsu darbinieks vai darbiniece jūtas. Būsim godīgi – arī šeit Latvijas darba devējiem ir lielas izaugsmes iespējas,” norādīja Helmane.

Viņa uzsvēra, ka darba devējiem to būtu vērts darīt kaut vai viena iemesla dēļ: laimīgi darbinieki ir produktīvāki.

„Manuprāt, tas ir tieši saistīts ar to, ka mēs strādājam, strādājam smagi, bet mums kopā vajadzētu iemācīties strādāt gudri, tādā veidā kļūstot efektīvākiem un paaugstināt produktivitāti,” viņa piebilda.

Vēl viens instruments, kā optimizēt darba laiku, ir organizēt pēc iespējas īsākas sanāksmes.

„Arī šeit ir vairāki labie piemēri, kas šobrīd tiešsaistes režīmā ir ieviesuši 15–20 minūšu sanāksmes, jo reizēm cilvēki saka: visu dienu esmu pavadījis sanāksmēs. Tagad ir darba dienas beigas un beidzot varu strādāt,” norādīja eksperte.

Savstarpējās komunikācijas etiķeti gan darbam birojā, gan saziņai digitāli ieviesis uzņēmums Valsts nekustamie īpašumi. Uzņēmuma pārstāve Inta Plūmiņa skaidroja: „Tās ir „serdes” stundas, kurās mēs galvenokārt komunicējam. Esam vienojušies, ka pēc iespējas nekomunicēsim vēlos vakaros vai ārpus darba laika, kas, protams, ne vienmēr ir iespējams, bet mēs visi zinām, ka tā būtu labā prakse. Tāpat ir vienošanās par to, kādos kanālos un kādā formā mēs komunicējam šobrīd un par ko. Manuprāt, pats galvenais ir tas, ka tā ir darbinieku vienošanās, nevis vadības rīkojums no augšas. Tad tas ir labāk saprotams un labāk uzņēmumā tiek pieņemts.''

Plūmiņa atzīmēja, ka digitālā etiķete ir tikai viens no pasākumiem, kā veicināt darbinieku labbūtību, privātās un darba dzīves līdzsvaru, jo robežas pandēmijas laikā ir saplūdušas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt