Lai izvērtētu minēto iespēju, ministrijas izveidotā darba grupa un eksperti pirmdien, 29. jūlijā, ar vilcienu dosies darba grupas izbraukuma sēdē uz Bolderāju. Darba kārtībā paredzēts apspriest pasažieru plūsmas nodrošināšanu virzienā uz Bolderāju un nepieciešamo sinerģiju ar citiem transporta veidiem.
Ieceres īstenošanai gan pietrūkst ļoti daudz lietu, jo kopš pasažieru vilcienu kursēšanas pārtraukšanas nekas cits kā vien sliedes šajā līnijā nav palicis, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
“Nav tik vienkārši palaist vilcienu un doties,” sacīja Merirands, norādot uz nepieciešamību veidot drošības mehānismus, peronus un stacijas. Vajadzīgi arī piebraucamie ceļi, kas gan ir pašvaldības jautājums. Turklāt šajā līnijā nākas šķērsot pārbrauktuves un, vilcieniem kursējot regulāri, veidotos automašīnu sastrēgumi.
Tāpat jārisina finansējuma jautājumi, jo, saglabājot esošo “Pasažieru vilciena” biļešu cenu politiku, braucēju varētu nebūt daudz, piebilda ministrijas pārstāvis. “Te jādomā atsevišķi risinājumi – tā varētu būt atsevišķa cena, varbūt vienotā biļete, varbūt šo līniju var integrēt Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, un tad loģiski tā ir kaut kāda dotācija no Rīgas domes,” sacīja Merirands.
Ja izdosies atrisināt infrastruktūras un finanšu jautājumus,
pirmie pasažieru vilcieni varētu doties uz Bolderāju pēc diviem vai trim gadiem. Tas gan ir optimistisks variants.
Pašlaik šajā līnijā kursē kravas vilcieni. Šī līnija nav elektrificēta, līdz ar to arī pasažierus pārvadātu ar dīzeļvilcieniem.
Darba grupas uzdevums ir izvērtēt iespējas atjaunot vilcienu satiksmi uz Bolderāju, ietverot juridiskos, finansiālos un tehniskos aspektus. Tajā līdzdarbojas eksperti no valsts AS “Latvijas dzelzceļš”, AS “Pasažieru vilciens”, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas, Valsts dzelzceļa administrācijas, Rīgas domes Satiksmes departamenta, valsts SIA “Autotransporta direkcijas”, Rīgas brīvostas pārvaldes un citām institūcijām.
