Lielāko mandātu skaitu, kas ir tikai 5 no 19, iegūtu Zaļo un Zemnieku savienība, tikai par vienu mandātu mazāk – Latvijas Reģionu apvienībai.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Deputātu skaits, veidojot Limbažu novada pašvaldību, kopumā saruks no 45 uz 19.
Ieguvēji
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – iegūst lielāko mandātu skaitu. Lai gan tas nav pat tuvu vairākumam jaunajā novadā.
Zaudētāji
Latvijas Reģionu apvienība – lai gan iegūst otru lielāko mandātu skaitu jaunajā novadā, zaudē vairākumu Salacgrīvā.
Latvijas Zemnieku savienība – nepārvar 5% barjeru. Te gan jāpiemin, ka apvienība ZZS, kuras daļa Zemnieku savienība ir, iegūst lielāko mandātu skaitu apvienotajā novadā.
“Vienotība” – nepārvar 5% barjeru un zaudē politisko pārstāvniecību.
Vērtējot, cik balsis nāk no kuras pašvaldības, Limbažos pēc reformas lielākā daļa balsu (vismaz pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātiem) nāktu no šā brīža Limbažu novada. Tur atdotās balsis veido 53,8 % no kopējā balsu daudzuma jaunajā pašvaldībā.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Vidzemes pašvaldībās un Pierīgā!