Tomēr tas nav pat tuvu vairākumam, un turpat uz papēžiem min “Saskaņa” un Latvijas Reģionu apvienības un “Vienotības” kopējais saraksts, kuri katrs varētu iegūt pa 4 deputātu vietām.
Kopā, izveidojot Ulbrokas novadu, pašvaldību deputātu skaits saruktu no 45 uz 19. Turklāt Ulbroka ir viena no tām pašvaldībām, kurai plānots pievienot daļu no citas – par daļu no Ulbrokas kļūs Vangaži, kas šobrīd ietilpst Inčukalna novadā. Aprēķinos Vangažu balsotāji tiek ņemti vērā šeit, bet Inčukalna deputāti iekļauti pēcreformas Siguldas pašvaldībā.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Ieguvēji:
Latvijas Zemnieku savienība – apvienojot rezultātus visās pašvaldībās, iegūst visvairāk, piecus mandātus pēcreformas novadā.
Zaudētāji:
Latvijas Reģionu apvienības un “Vienotības” kopējais saraksts – zaudē vairākumu Stopiņos, iegūst četras deputātu vietas jaunajā pašvaldībā.
Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, partija “Gods kalpot mūsu Latvijai” un “Vienoti Latvijai” – nepārvar 5 % barjeru un zaudē politisko pārstāvniecību.
Par reģionu reformu gan vēl jālemj valdībai un Saeimai, tāpat partiju spēku cīņā par varu reģionos ietekmēs arī plānotās izmaiņas partiju finansēšanā.
Ulbrokas novadā vismazākais īpatsvars, vismaz iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, bijis Vangažu iedzīvotājiem – šobrīd 9,9 % balsu. Ropažu balsotāji ir gandrīz ceturtā daļa, nedaudz vairāk balsu no Garkalnes, bet vislielākais nodoto balsu īpatsvars ir Stopiņu novadā – 33,3 %.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Pierīgas pašvaldībās un Vidzemes pašvaldībās!
