Latvijas Zemnieku savienības un Nacionālās apvienības kopīgais saraksts iegūst 7 vietas no 19, bet Latvijas Zemnieku savienība pati – vēl 4 vietas.
Par pamatu materiālam ņemti 2017.gada vēlēšanu rezultāti, pārrēķinot, kā mainītos situācija, ja vēlēšanas notiktu pēc reformas paredzēto pašvaldību robežās un vēlētāji savu izvēli nemainītu. Pieņemts, ka vēlēšanu kārtība nemainītos, bet mandātu skaits pašvaldībās ir tāds, kā VARAM piedāvājumā. Mandātu aprēķinam izmantota CVK lietotā Senlaga metode.
Ķekavas un Olaines teritorijas dalījums netiek ņemts vērā, jo nav iespējams nodalīt vēlētājus, kuru novads mainītos.
Vangažu balsis ieskaitītas Ulbrokas novada datos, bet Inčukalna deputāti pieskaitīti plānotajam Siguldas novadam. Tam pierēķinātas arī pārējās Inčukalnā nodotās vēlētāju balsis.
Kopā Ogrē deputātu skaits saruks par 39, no 62 šobrīd līdz tikai 19.
Ieguvēji
Latvijas Zemnieku savienība – var iegūt potenciāli lielāko mandātu skaitu
Zaudētāji
Vidzemes partija, Reģionu alianse, Jaunā konservatīvā partija, “No sirds Latvijai”, Apvienība “Iedzīvotāji” (Ikšķile), Apvienība “Iedzīvotāji” (Ogre) un Kristīgi demokrātiskā savienība – nepārvar 5% barjeru.
Daudz ko gan nākamajās pašvaldību vēlēšanās, ja tās tiešām notiks jauno novadu teritorijās, noteiks tas, kā politiskajiem spēkiem izdosies piesaistīt saviem sarakstiem vietējos līderus, jo tieši par tiem balso liela daļa vēlētāju.
Visgrūtāk vietējiem kandidātiem pēc reformas varētu klāties Ķegumā – tur iepriekšējās vēlēšanās nodotās balsis ir tikai 10,3 % no kopējām jaunajā novadā. Ogres balsotāji ir vairākums – 54,9 %.
Uzzini, kā reforma varētu ietekmēt politisko ainavu arī pārējās Vidzemes pašvaldībās un Pierīgas pašvaldībās!