Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs ar savu 13. septembra uzrunu, kurā cita starpā ir veltīta kritika Latvijai par krievu valodas un pilsonības politiku, „vēlreiz pierādījis, ka viņam nav izpratnes par reālo situāciju Latvijā, tās politiku un tiesību normām”, teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Dolgova uzruna uzskatāma par kārtējo elementu propagandas karā, kas tiek vērsts pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm kā daļu no Eiropas un eiroatlantiskās vērtību kopienas.
Dolgovs apgalvoja, ka krievu valoda un kultūra Latvijā esot apdraudētas un skolas ar krievu apmācības valodu esot paredzēts likvidēt.
„Šie komentāri ir nepatiesi. Taču arī nepamatotiem oficiāliem paziņojumiem jādod oficiāla atbilde. Latvijas Satversme un tiesību akti garantē un aizsargā mazākumtautību tiesības. Latvija ne vien aizsargā mazākumtautību valodas, izglītību un kultūru, bet arī sniedz tām plašu atbalstu. Šajā politikā nav plānotas nekādas izmaiņas,” norādīja Latvijas ārlietu resors.
ĀM atgādina, ka Latvija nodrošina valsts finansētu izglītību septiņās mazākumtautību valodās un nav plānots pārtraukt bilingvālās izglītības atbalstīšanu.
Latvijas Ārlietu ministrija arī atgādina, ka valsts var būt ieinteresēta atbalstīt pie mazākumtautībām piederīgas personas citās valstīs, taču „nevienai valstij nav jurisdikcijas pār iedzīvotājiem vai kādu iedzīvotāju daļu citas valsts teritorijā bez attiecīgās valsts piekrišanas”, kā 2014. gada aprīlī pēc vizītes Ukrainā pilnīgi pamatoti uzsvēra Eiropas Drošōbas un sadarbības organizācijas augstā komisāre mazākumtautību jautājumos Astrīda Tūrsa. Šie principi ir ļoti svarīgi ne tikai saistībā ar Krievijas realizēto politiku attiecībā pret Ukrainu, bet arī citām tās kaimiņvalstīm.
„Laikā, kad starptautiskā sabiedrība pauž nopietnas bažas par to, kā Krievijas prettiesiski okupētajā Krimā pārkāpj (pamattautas) tatāru un ukraiņu cilvēktiesības, Dolgova izteikumi nesasniedz mērķi. Krievijai ir laiks paskatīties uz sevi "spogulī" un meklēt patiesus veidus, kā atbalstīt savus tautiešus. Krievu diasporas pārstāvji ir pelnījuši dzirdēt patiesību, nevis melus. Melīgā informācija ir iecerēta, lai kaitētu viņu attiecībām ar sabiedrību, kuras veidojas valstīs, kur viņi ieceļojuši un integrējušies kā pilnvērtīgi sabiedrības locekļi,” teikts Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Dolgovs pauž viedokli, ka liela daļa tā dēvētās krievu pasaules sastopoties ar nopietniem sarežģījumiem savu tiesību un „likumīgo” interešu aizsargāšanā, un tāpēc Krievijai ir atbilstoši jārīkojas. „Taču starptautiskā sabiedrība ir sašutusi par „krievu pasaules” koncepcijas praktisko pielietojumu Ukrainā. Tur Krievijas militārā agresija ir izdzēsusi tūkstošiem dzīvību, nesusi ciešanas un postu simtiem tūkstošiem iedzīvotāju, kurus, kā Krievija liekulīgi apgalvo, tā cenšoties it kā aizstāvēt,” uzsver ministrija.
Dolgovs, tāpat kā citas Krievijas amatpersonas, vēlas novērst uzmanību no neapmierinošā cilvēktiesību stāvokļa pašā Krievijā. Viņi cenšas izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai novērstu uzmanību, lai apslāpētu starptautiskās sabiedrības kritiku, kas vērsta pret Krievijas neiedomājamo agresiju Ukrainā. Viņi vienlaikus cenšas arī kavēt sabiedrības integrāciju Latvijā un pat likt tai šķēršļus, uzskata ĀM.
Jau vēstīts, ka, apmeklējot Rīgu pagājušajā nedēļā, Dolgovs paziņojis, ka starptautiskajai sabiedrībai esot jāliek apņēmīgi šķēršļi, lai nepieļautu turpmāku rupju Baltijas valstu krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpšanu un, viņaprāt, jau tā pārmērīgo un politizēto rusofobijas pieaugumu.
