Aizsardzības ministrs uzsver, ka ASV ir stabils partneris drošības garantēšanai un nekas neliecina, ka tas varētu mainīties.
"Mēs esam NATO dalībvalsts, kas ir kolektīvās aizsardzības organizācija. Un Amerikas Savienotās Valstis vienmēr ir pildījušas savu solīto un pilda, un šobrīd ir lielākais resursu devējs šai organizācijai. Un viņi ir mūsu stratēģiskais partneris. Un arī šogad vien mūsu valstī Amerikas Savienotās Valstis ir ieguldījušas desmit miljonus dolāru. Līdz ar to man šobrīd nav nekādu šaubu par to, ka šī sadarbība turpināsies tāpat, kā tas bija līdz šim," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu pārstāvis Tramps. Viņš ievēlēts par 45. ASV prezidentu, iegūstot nepieciešamos vismaz 279 no 538 elektoru balsīm.
Priekšvēlēšanu laikā Tramps paziņoja, ka gadījumā, ja viņš tiks ievēlēts par ASV prezidentu, viņš nesola viennozīmīgu atbalstu Baltijas valstīm Krievijas uzbrukuma gadījumā. Par to būtu jālemj, izvērtējot, vai "tās izpildījušas savas saistības pret mums". Proti, ASV varētu neaizsargāt tās valstis, kas aizsardzībai neatvēl 2% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Polijas amatpersonas pēc Trampa ievēlēšanas paziņoja, ka Polija pirmajās iespējamajās sarunās ar jaunā ASV valsts prezidenta Donalda Trampa administrāciju lūgs no jauna apstiprināt šā gada vasarā NATO samitā panākto vienošanos par spēku pastiprināšanu NATO austrumu daļā – Polijā un Baltijas valstīs, izvietojot tajās daudznacionālas kaujas grupas.
Tāpat vēstīts, ka šā gada jūlijā NATO samitā Polijā panākta vienošanās par to, ka četrās valstīs tiks izvietotas kaujas grupas: ASV vadīs bataljonu Polijā, Lielbritānija – Igaunijā, Vācija – Lietuvā un Kanāda – Latvijā.
