Aizputes pusē entuziasti veido dzīvās vēstures muzeju par seno kuršu dzīvi «Bandava»

Vairākas biedrības un entuziasti Kurzemē sākuši veidot jaunu dzīvās vēstures muzeju "Bandava", kas liecinās par seno kuršu dzīvi no 9. līdz 11.gadsimtam. Skaistā Kurzemes ainavā ar pakalniem, pļavām un mežiem top sena kuršu sēta ar vairākām ēkām, dārzu un citiem atribūtiem. Iesētas pirmās senās labības sēklas, bet šajā sestdienā tur notiks akmens alus darīšanas meistarklase. Latvijas Radio tikās ar alus darīšanas meistaru un starpnozaru mākslas grupas "Serde" pārstāvi Uģi Pucenu no Aizputes.

Senais ciems Bandava. 2022. gada jūnijā.

Tiekamies īpašā vietā Bandavā. Kā jūs paši sakāt – tā ir viena no senās Kursas zemēm?

Tā ir vēsturiskā Kursas zeme, kur mēs arī atrodamies. Robežojas ar Piemari. Robeža varētu būt gājusi pa Tebras upi, kas ir tepat pusotra kilometra attālumā.

Aizputes pusē entuziasti veido dzīvās vēstures muzeju par seno kuršu dzīvi „Bandava”
00:00 / 14:26
Lejuplādēt

Kā radās ideja izveidot šādu senās Kursas ciemu?

Tā ir mana tēva zeme, kurai tagad saimnieks esmu es. Tā kā es neesmu liels lauksaimnieks, man bija jāatrod izmantošana. Burvīgi pakalni Lažupītes krastā, starp Lažupīti un Tebru. Es šeit sāku saimniekot pirms dažiem gadiem, pārvedu savu senču klēti no Dunikas pagasta, kur vairs nebija senču mājas. Liekas pirms gada pie mani vērsās Bērzvads, viņam ir biedrība "Krauklis". Viņš ir Latvijā plaši zināms kā festivāla "Zobens un Lemess" rīkotājs, mūzikas cilvēks ar lielu pieredzi dažādiem pasākumiem. Viņš meklēja kādu klusāku vietiņu ārpus Rīgas. Viņš daļēji ir vasaras aizputnieks, kurš ceļo, un viņam te ir īpašumi. Viņam jau sen ar Juri Ņečajevu, kurš pārstāv vēsturisko rekonstrukciju klubu "Exercitus Rigensis", bija ideja, ka kaut Kurzemē jāveido bāzes vietu, kur nodarboties ar vēstures izpēti. Pēta senās cīņu prasmes, senos amatus, rīkojuši darbnīcas, lai apgūtu etnogrāfisko keramiku , darinājuši tērpus, dažādas lietas, kas saistās ar senvēsturi.

Es pats pārstāvu biedrību "Serde". Mums tas bija kā aklai vistai grauds, sakrita intereses.

Mēs paši nodarbojamies ar etnogrāfiskiem pētījumiem, amatu prasmēm, pārstāvam UNESCO Latvijā kā viena no biedrībām tieši nemateriālā kultūras mantojuma jomā. Mums bija šī zeme, vieta un nelielas iestrādes. Valdis uzrakstīja VKKF pagājušā gadā projektu, dabūjām atbalstu, iesākuma naudu, uzbūvējām pirmo ēku un sākām šeit darboties.

Kas ir šī ēka, uz kuras lievenīša mēs sēžam? Neliela koka guļbaļķu mājiņa, kas tā ir no etnogrāfiskā viedokļa?

Ideja senajam ciemam Bandava - tā ir viena rakstītajām mutvārdu liecībām par Kursas senvēsturi. Orientējoši 8. - 11. gadsimts, kas Kursai ir Zelta laikmets, kad vēl nav sākušie lielie iekarošanas kari, kad viņi brauc jūrās. Ir pārtikušie kurši, kuri kaļ zobenus, kas atrodami visā Austrumeiropā. Ir sāga, kur ir aprakstīts vikingu iebrukums Kursā, pat ne iebrukums, tas bija tradicionāli, kad beidzās preces, sāka sirot. Tas bija pieņemami. Islandiešu sāgas autors Egils Skallagrimsons ir aprakstījis, kāda aptuveni varēja izskatīties bagāta kuršu sēta, līdz ar to, vadoties no šīs sāgas, kas tur rakstīts, cenšamies apjaust un rekonstruēt, kāda tā varējusi būt.

Mēs esam uzbūvējuši kuršu mantu glabātavas ēku. Pirmā stāvā nav ieejas. Ir tikai otrā stāvā, kur atrodas neliels balkoniņš, kas ir arī guļvieta. Bagātais kursis guļ priekšā un sargā savas mantas, kas salaupītas.

Sāgā aprakstītas vairākas ēkas - trīsdaļīgs nams, dzīru nams.

Kas tā par ēku?

Tas ir slietenis, kas nav aprakstīta sāgā, bet populāra līdz mūsdienām. Mēs to būvēsim kā pavarda vietu, kalpos kā virtuve, kūpinātava.

Ir izveidots glīts žodziņš ar tādiem glītiem, asiem uzgaļiem. Tapis kāds dārziņš?

Tas ir vēsturisko rekonstrukciju kluba vadītājs Jura Ņečajeva.

Viņš interesējas par vēsturiskajiem augiem, dārziem, sēklu bankās viņš ir atradis senos graudaugus, ko viņš ir iesējis. Vasaras eksperiments, redzēsim, kas izaugs.

Blakus ir vēl viens namiņš, kas nav aprakstīts sāgā, bet tā būs replika, rekonstrukcija no Talsu pilskalnā atrakta dziednieku namiņa. Mums jau maz ir saglabājusies Kurzemē arheoloģija, mēs atrodam pirmos vainagbaļķus un tad zīlējam pēc analoģijām, kāds varēja izskatīties šis nams. Mēs konsultējamies ar arheologu Artūru Tomsonu un Juri Zviedrānu, kurš ir seno ēku speciālists. Konsultējoties ar viņiem, mēs mēģinām atdarināt, kāda tā ēka varētu būt. Dziednieka namiņš hipotētiski bija pirts un dziedinātava, kur mitis ārsts, izmantota arī kā pirts. Tas ir vēl procesā, šovasar plānots pabeigt.

Kad jūs plānojat uzņemt pirmos apmeklētājus? Kāda būs Bandavas loma, kam tā kalpos?

Tas būs dzīvais muzejs, kur mitināsies cilvēki.

Vēsturisko rekonstrukciju kluba biedri vēlas uzbūvēt nelielas darbnīciņas, veikt eksperimentālo arheoloģiju. Mazs keramikas ceplītis, smēde, liet bronzu, kas raksturīga tam laikam un tā tālāk. Vieta būs pieejam apmeklētājiem, mērķis ir izglītojošs, lai saprastu senatni. Kāds ir bijis materiālais kultūras līmenis, kāda ir bijusi kuršu valoda, ir mēģinājumi to rekonstruēt, tā diemžēl ir zudusi. "Serde" varētu veikt savus pētījumus par aizejošām tradīcijām, sākot ar cūku bērēm. Cilvēki nezina to kopumu, kas nāca līdzi. Tradīcijas – ar dziedāšanu, dzeršanu, ēdiena gatavošanu, ziepju vārīšanu, alus darīšanu un tā tālāk.

Valdis ar festivālu "Zobens un lemess" un savu pieredzi, viens no zinošākajiem cilvēkiem smagākas tautas mūzikas jomā, arī postfolka lietām, kas šeit varētu notikt, kur būs aicināti cilvēki.

Kas notiks šajā nedēļas nogalē saistībā ar alu? Ko varēs pamēģināt?

Jau šodien būs viens no pirmajiem, plašākiem pasākumiem. Tā būs akmens alus darbnīca. Es interesējos par senajiem aliem, kādas saknes tie ir atstājuši Latvijas un Kurzemes teritorijā. Es visiem stāstu, jo mums ir unikāla šī situācija, jo visā Eiropā ir jau sen lielie brūži, jo, ja jūs Čehijā vai Vācijā prasīsiet, vai esat mājās darinājis alu, viņi uz jums skatīsies dīvaini. Tas jau sen ir klosteru vai lielo pilsētbrūžu lieta, bet Latvijā saistībā ar visām okupācijām, grūtajiem laikiem līdz pat padomju laiku beigām gandrīz katrā sētā darināja alu, jo nebija nopērkams.

Ir saglabājušās arhaiskas alus darināšanas tradīcijas. Viens no tiem ir akmens alus, kur saknes meklējamas Mezopotāmijā, kādā veidā tika darināts alus.

Tur ir vajadzīgs liels daudzums karsta ūdens, lai izvārītu ūdeni. Cilvēkiem nebija metālu trauku, tad nu viņi dobtos kokos vai koka traukos lika iekšā karstus akmeņus, iesalu graudus, apiņus, garšvielas.

Vēl kāds pasākums šovasar gaidāms?

Viss projekts ir iesākuma stadijā, jāsakārto piebraucamais ceļš, mazi pasākumi būs, var sekot līdzi, mums ir mājas lapa "www.bandava.lv", un mūs var atrast arī "Facebook".

Plānojam augusta beigās trīs dienu festivālu.

Alus darīšanā mēs neņemam lielas grupas, jo kaut kas ir arī jāiemācās, bet skatītāji vienmēr ir laipni lūgti. Tie, kuri dara alu, viņi šo alu var arī saņemt uz Jāņiem. Cerēsim, ka laiks mūs lutinās un sāksies arī vasara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt