Žurnāliste uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes, septiņus mēnešus ilgajā kriminālprocesā noklausoties viņas telefonsarunas, izsekojot un iesaistot Satversmes aizsardzības biroju un Drošības policiju, ir pārkāpušas viņas cilvēktiesības.
Miķelsone uzskata, ka policijas iestādes pret viņu kā personu, kas neko nav noziegusies, nepamatoti pielietojusi visus līdzekļus, kas ir likumsargu rīcībā. Žurnāliste domā, ka viņas sarunas noklausītas ar mērķi izzināt pētniecisko žurnālistu darbu un skaidrot viņu avotus.
Žurnāliste trešdien, 16.novembrī, ar iesniegumu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai lūdza vērtēt iespējamos pārkāpumus izmeklēšanas tiesneses Irēnas Krastiņas darbībās, sankcionējot žurnālistes telefonsarunu noklausīšanos.
Jau ziņots, ka LTV raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vēlme noskaidrot, kā piešķir valsts augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni, beidzās ar vērienīgu izmeklēšanu un noklausītām sarunām. Pēc vērienīgas rosības process izbeigts, jo noziegums netika konstatēts.
Toreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Aleksandrs Bimbirulis, kas rosināja likumsargu vēršanos pret žurnālistiem, no Valsts prezidenta kancelejas pārcēlies uz valsts finanšu iestādi "Altum". Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādījis, ka viņš uzdevis izvērtēt, vai kriminālprocess pret "Aizliegto paņēmienu" maz izbeigts pamatoti un likumīgi.
LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" veidotāji aicinās Tiesībsarga biroju izvērtēt, vai tiesībsargājošās iestādes nav pārkāpušas raidījuma žurnālistu cilvēktiesības.
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) paziņojumā nosodīja likumsargu vēršanos pret LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālisti. LŽA valde uzskata, ka procesuālās darbības, ko veica policija, uzraudzīja prokuratūra un sankcionēja tiesa, konkrētajai situācijai bijušas nesamērīgas.
