Likumprojektu izskatīšanai virzīja Labklājības ministrija, kas norādījusi, ka "konvencijas īstenošanā Latvija piemēro Latvijas Republikas Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".
Nepieciešamību pēc konvencijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") pamatoja ar tādiem skaļāk izskanējušiem gadījumiem kā traģisko slepkavību Jēkabpilī un kādas citas sievietes vīra atbrīvošanu no apcietinājuma pēc tam, kad vīrietis savu sievu bija sadūris desmit reizes.
"Būs deklarācija, kurā būs skaidri atrunāts, ka visa deklarācija ir saskaņā ar mūsu Satversmi," dienu pirms valdības sēdes uzsvēra Siliņa.
"Tā ka, manuprāt, nav nekādu bažu par to, ka kaut ko mēs darām pāri tam, kā ir lēmusi Satversmes tiesa. Arī anotācija tiks papildināta. Es domāju, tas atbildēs uz daudziem jautājumiem, kas sabiedrībā ir bijuši. Attiecībā arī uz sociālo dzimumu. Tas būs Latvijas sabiedrībai daudz saprotamākā veidā. Uz mītiem noteikti nevarēsim atbildēt, bet juridiski skaidrojums būs. Un tas būs saskaņā ar mūsu jau Satversmē lemto," sacīja Siliņa.
Konvenciju pavadīs deklarācija, kurā norādīts, ka "Latvijas Republika uzskata, ka Konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana".
"Latvijas Republika paziņo, ka tā piemēros konvenciju Latvijas Republikas Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu," pausts deklarācijā.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) sacīja, ka konvencijai pievienots skaidrojums, ka strīdus izraisījušais termins "sociālais dzimums" neattiecas uz dzimumu, bet uz sociālo lomu un neietver pienākumu ieviest nekādu citu dzimumu Latvijas sabiedrībā, izglītības un tiesu sistēmā, un neuzliek par pienākumu citādi interpretēt Satversmē ietvertās normas, laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesības un to aizsardzību.
Termins "sociālais dzimums" nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu – sieviete un vīrietis.
Konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes, bērnus, vīriešus un seniorus no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību.
Valstīm, kas pieņēmušas Stambulas konvenciju, jāizstrādā saskaņota politika vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē jautājumos, kā arī valsts institūcijām jāīsteno starpinstitucionālā sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Tāpat Konvencijā uzsvērta nepieciešamība apkopot statistikas datus par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem.
Labklājības ministrija paziņojumā medijiem informēja, ka konvencijā ir arī normas, kas jau izriet no citiem normatīviem aktiem un neuzliek Latvijai papildu pienākumus. Piemēram, konvencijā ir ietverta nediskriminācijas klauzula, kas ir standarta pants daudzos nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos. Arī Latvijas Satversmē noteikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
Ņemot vērā konvencijā iekļautās prasības, ir būtiski veikt arī pasākumus ar mērķi informēt sabiedrību par vardarbības problemātiku un iespējām saņemt palīdzību, kā arī izglītot speciālistus. Labklājības ministrija katru gadu rīko sabiedrības informēšanas pasākumus par vardarbības ģimenē novēršanu, kā arī dažādus izglītojošus pasākumus iesaistītajiem speciālistiem, kuri ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām.
Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēmusi jau 2011. gadā. Spēkā tā stājās 2014. gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017. gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments.
Lai gan ES bija parakstījusi šo dokumentu, tā līdz šim vilcinājās ar pilnu ratifikāciju, jo dažas dalībvalstis ir atteikušās to darīt.
Kamēr lielākā daļa valstu jau ir ratificējušas konvenciju valsts mērogā un tām nebija iebildumu pret ratifikāciju ES līmenī, septiņas valstis – Armēnija, Bulgārija, Čehija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija – joprojām to nav ratificējušas. Azerbaidžāna ir vienīgā Eiropas Padomes valsts, kura konvenciju nav ne parakstījusi, ne ratificējusi.
Līdz konvencijas ratificēšanai vēl ir ejams ceļš – tas būs Saeimas uzdevums. Koalīcija šo procesu neplāno ievilkt – neatliekamo darbu sarakstā Stambulas konvencijas ratifikācija veicama līdz gada beigām. Saeimā ir vairākums tās apstiprināšanai.
Šobrīd no Saeimā esošajām partijām "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība" un "Progresīvie" parlamentā ir 52 balsis, ar kurām pietiktu konvencijas ratificēšanai. Tikmēr "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība ieņem noraidošu attieksmi pret konvenciju.
Konservatīvo partiju izteikumos par Stambulas konvenciju daudzkārt atkārtots, ka tajā ietvertais "dzimuma" jēdziens liedz atbalstīt šī dokumenta virzību, jo to varētu traktēt kā, piemēram, viendzimuma laulību atzīšanu. Pirms diviem gadiem Satversmes tiesa Stambulas konvenciju atzina par atbilstošu konstitūcijai. Proti, tā neapdraud Satversmē nostiprinātās vērtības.
Valdības sēdē tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka līdz ar konvencijas ratificēšanu priekšā daudz darba likumu papildināšanā atbilstoši konvencijā ietvertajiem uzdevumiem.
"Nav tā, ka mums likumos viss jau būtu iekļauts un šīs konvencijas ratificēšana būtu kā noslēgums kādiem procesiem. Gluži pretēji. Mums vēl daudz darāmā. Konvencija prasa kriminalizēt visa veida vardarbību, tajā skaitā par maznozīmīgu miesas bojājumu izdarīšanu. Šobrīd par to ir tikai administratīvā atbildība. Otra lieta – atbildība par verbālu vai neverbālu, vai fizisku seksuālo uzvedību, kuras mērķis vai sekas ir cilvēka cieņas aizskaršana, it īpaši, ja radīta iebiedējoša, apkaunojoša, uzbrūkoša vide. Tāpēc teikt, ka Latvijā Krimināllikumā viss izdarīts un konvencijai nav nozīmes, – noteikti nevaru tam piekrist. Mums vēl daudz darāmā," norādīja ministre.
KONTEKSTS:
Latvija jau pirms septiņiem gadiem ir parakstījusi, bet joprojām nav ratificējusi Stambulas konvenciju. Šis jautājums ik pa laikam parādās politiskajā dienas kārtībā, taču konvencijas ratifikācijai nekad nav bijis pietiekama atbalsta Saeimā.
Eiropas Parlaments (EP) šī gada februāra vidū prasīja Eiropas Savienībai (ES) rīkoties saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas atzinumu un ratificēt Stambulas konvenciju. EP rezolūcijā, kas pieņemta ar 469 balsīm par, 104 pret un 55 atturoties, teikts, ka Stambulas konvencija joprojām ir starptautiskais standarts un galvenais instruments, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē.
