Šomēnes Rīgā piedzīvojām spēcīgas lietusgāzes, kas applūdināja pilsētas centra ielas. Tiesa – īslaicīgi, jo lielākoties ūdens novadīšanas sistēma vai ceļu uzturētāji ar milzu peļķēm tika galā dažu stundu laikā.
Taču ir ielas Rīgā, kur plūdi ir ikdiena pat pēc salīdzinoši nelielām lietavām, jo šeit ūdens novadīšanas sistēmas nav vispār. Viena no tādām – arī Kārsavas iela Dārzciemā.
Nelielais Kārsavas ielas atzars atrodas zemāk nekā apkārtējo māju pagalmi, tādēļ tajā vienmēr krājas ūdens. Iedzīvotāji savu rajonu, melni jokojot, sauc par "Rīgas Venēciju". Šonedēļ peļķes pat esot mazākas, citreiz te pludojot tā, ka prasās pēc laivas.
"Ar suņuku staigājam regulāri. Šad tad nākas viņu ņemt uz rokām, jo vispār nevar paiet," teic Kārsavas ielas iedzīvotājs Vasīlijs. "Ļoti sarežģīti īstenībā. Mokāmies. Tiklīdz rudens vai vasaras stiprie lieti – nenormāli. Ja mēs varam vēl ar mašīnu braukt, tad bērni vispār nevar tikt ārā."
Iela pieder Rīgas domei. Iedzīvotāji jau vairākus gadus cīnās ar pašvaldību par sakārtošanu. Pagaidām – bez rezultātiem.
"Visas vēstules, kas sūtītas uz Rīgas domi, uz Satiksmes departamentu, uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, uz Rīgas teritoriālās iekārtošanas pārvaldi – visur mums ir atteikums," stāsta Kārsavas ielas iedzīvotāja Laura Dubra.
"Šim posmam nav apgaismojuma, nav ūdens novadīšanas sistēmas, ziemā netiek tīrīts, vasarā netiek greiderēts. Lietus laikā tādi dīķi, ka nevaram paiet, bērni netiek uz skolu."
Laura norāda, ka visas mājsaimniecības ir nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji, kas tiek ieskaitīts Rīgas budžetā un par to pašvaldībai būtu jāuztur ceļš.
Pie applūstošā ielas posma atrodas aptuveni 10 privātmāju un daudzdzīvokļu māja. Lai uz pirmo skolas dienu bērni varētu nokļūt sausām kājām, šīs mājas iedzīvotāji izdomājuši radošu risinājumu, kā apiet peļķi. Ēkas iedzīvotāji vienojušies ar saprotošiem kaimiņiem un vienu sētas posmu pārtaisījuši par vārtiem.
Riskējot ar sodiem, iedzīvotāji mēģinājuši saviem spēkiem remontēt pašvaldības īpašumu. Satiksmes departamentā skaidroja – pastāvīgi uzturēšanas darbi attiecīgajā ielas posmā netiek veikti, jo tas, kaut arī patiešām ir pašvaldības īpašums, tomēr nav teritorijas plānojuma sarkano līniju robežās.
"Attiecīgi pašvaldība šobrīd risina jautājumu, lai to iekļautu sarkanajās līnijās. Tajā brīdī, kad būs pieņemts lēmums, ka šī iela ir sarkanajās līnijās, tad varēs pārņemt to uzturēšanā," skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība") informēja, ka šāda procedūra varētu aizņemt vismaz vienu gadu. Jautāts, kādēļ procedūra nav sākta jau agrāk, ja reiz iedzīvotāji par to cēluši trauksmi gadiem, Pulks atzina, ka līdz šim ielu infrastruktūrai veltīts pārāk maz uzmanības un finansējuma. Viņš arī solīja meklēt risinājumus, lai ielā veiktu uzturēšanas darbus, vēl pirms tā iekļauta sarkanajās līnijās.
"Arī šogad ir plānots veikt seguma piebēršanu, nodrošinot arī planēšanu. Bet lielākā problēma ir ar lietus ūdens novadi (..) Ir nepieciešams būvprojekts par lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, bet šeit ir stāsts par to, ka pilsētā ir diezgan daudz ielu, kur šāds risinājums būtu nepieciešams," skaidroja Vaivods.
Vienlaikus amatpersonas uzsvēra – ja uz ielas veidojas bīstamas situācijas (dziļas peļķes, bedres vai sniega kupenas), jāvēršas Satiksmes departamentā, kas problēmu novērsīšot arī bez sarkanajām līnijām.
