Rinkēvičs norādīja, ka Latvijas Valsts prezidents parasti pirmajā ārvalstu vizītē dodas uz Igauniju un viņš pieturēšoties pie šīs tradīcijas.
Rinkēvičs atzina arī, ka iepazīšanās vizīšu Valsts prezidenta statusā grafiks aptvers tuvākās reģiona kaimiņvalstis, tostarp Lietuvu. No Polijas prezidenta Andžeja Dudas jau saņemts ielūgums doties vizītē. Šīs vizītes varētu notikt no jūlija līdz septembra sākumam.
Politiķis atzina, ka tāpat plāno doties uz Ukrainu, kur viņš nesen bijis ārlietu ministra statusā. Iepriekš ar Kijivu gan jāsaskaņo pieņemamākais šādas vizītes norises laiks.
Jaunievēlētais prezidents norādīja, ka ārpolitika būs svarīga komponente viņa prezidentūras laikā, bet ne vienīgā. "Ārpolitika, drošība – ļoti svarīgi faktori, bet arī iekšpolitiskie procesi nepaliks bez uzmanības, vizītes reģionos, sarunas (..)," teica Rinkēvičs.
Savukārt, taujāts, vai viņa vietā ārlietu ministra amatā varētu tikt virzīts kandidāts no "Jaunās Vienotības", politiķis sacīja, ka šis jautājums ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") ziņā. Par to līdz šim ar premjeru neesot spriests.
"Ja manu padomu prasīs, man ir kandidāti, es redzu labus kandidātus "Jaunajā Vienotība"," teica Rinkēvičs, gan atturoties atklāt šo cilvēku vārdus.
KONTEKSTS:
Trešdien, 31. maijā, Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja ilggadējo ārlietu ministru Rinkēviču, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība".
Valsts prezidenta vēlēšanas Latvijā notiek ik pa četriem gadiem. Pašreizējā prezidenta Egila Levita pirmais pilnvaru termiņš beigsies šā gada 8. jūlijā. Viņš atkārtoti vairs nekandidēja uz šo amatu.
