Dienas ziņas

Meklēs risinājumus dzīvnieku drošībai uz Ķekavas apvedceļa

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Nav vienprātības par ceļa zīmēm lībiešu un latgaliešu valodā

Nav vienprātības par jaunajām ceļazīmēm latgaliešu un lībiešu valodā

Sabiedrībā gan nav vienprātības par ceļazīmēm latgaliešu un lībiešu valodā, kuras sāka uzstādīt uz valsts autoceļiem Kurzemē un Latgalē; daļa iedzīvotāju ideju novērtē, citi to uztver kā kārtējo ieganstu sabiedrības šķelšanai, bet Balvu novadā esot pausta neapmierinātība ar šīm zīmēm, jo par to iepriekš iedzīvotājus neinformēja.

Lai saglabātu un sabiedrībā uzturētu valsts kultūrvēsturisko mantojumu, uz valsts autoceļiem Kurzemē un Latgalē šobrīd uzstādītas pirmās kultūrvēsturisko novadu, apdzīvoto vietu, pilsētu un ciemu nosaukumu ceļazīmes lībiešu un latgaliešu rakstu valodā.  94 pilsētu vai ciemu un 136 apdzīvoto vietu nosaukumu zīmes Latgalē divu mēnešu laikā parādīsies uz vairāk nekā 50 valsts autoceļiem. 

"Ārzemēs taču arī ir, kaut vai, piemēram, Somijā ir gan somu, gan zviedru valodā. Mūsu valsts sastāv no daudziem apvidiem, daudziem novadiem, un katrā novadā tomēr ir savs tas kultūrvēsturiskais mantojums," par jaunajām ceļa zīmēm sprieda tūristi no Ventspils Raitis un Dzintra.

Turpretim sociālās tīklošanās vietnēs jūtama spriedze.

Viedokļu sadursme vairāk skar tieši Balvu novada pašvaldību, kur iepriekš atkārtoti aizkrāsota novada robežjoslas ceļazīme latgaliešu valodā.

Vietvara rakstiskā atbildē LTV norādīja, ka iepriekš nav informēta par jauno zīmju uzstādīšanu, līdz ar to nav arī uzklausītas iedzīvotāju vēlmes šajā jautājumā.

Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Latgales partija) Sergejs Maksimovs norādīja, ka "pašvaldība nav vērsusies pie projekta realizētajiem ar oficiālu paziņojumu, lai pārtrauktu šo ceļazīmju uzstādīšanas procesu. Sabiedrībā ir pausta neapmierinātība par zīmju uzstādīšanu, jo par to iepriekš tā netika informēta."

Valsts valodas centrs norādīja, ka zīmes tiek izvietotas, ievērojot normatīvo aktu prasības un nav uzskatāmas par apdraudējumu valsts literārajai valodai. 

Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška skaidroja, ka "varam jau atcerēties gadījumus arī Rīgā, daži uzraksti nemaz netika uzņemti ar sajūsmu, piemēram, savulaik [toreizējā Rīgas mēra] Nila Ušakova valdīšanas laikā izvietotās sirsniņas garumzīmes vietā uzrakstā "Rīga". Bet tas arī pagāja un tam nebija paliekošas negatīvas ietekmes".  

Ierosme par ceļazīmēm lībiešu un latgaliešu rakstu valodā nākusi saistībā ar Latviešu vēsturisko zemju likumu, kas pieņemts 2021. gadā. Ceļazīmes ir viens no veidiem, kā likuma normas iedzīvināt sabiedrībā un apkārtējā vidē.

"Tam jānotiek, veicinot un atjaunojot, izmantojot vietvārdus latgaliešu rakstu valodā, tai skaitā ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos. Līdzīgi arī lībiešu valodā," sacīja Timuška.

Ceļazīmju uzstādīšanas vietas noteica Satiksmes un Tieslietu ministrijas, Valsts valodas centra un "Latvijas Valsts ceļu" pārstāvju darba grupa. Zīmes latgaliešu valodā par līgumsummu 78 000 eiro apmērā uzstāda Latvijas–Lietuvas kopuzņēmums SIA "Viadukts", savukārt zīmes lībiešu valodā par teju 10 000 eiro VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti