Lai veicinātu lielāku sabiedrības atsaucību, kā arī meklētu risinājumus nedzirdīgo iesaistei pilsoniski nozīmīgās aktivitātēs, Latgalē nupat aizvadīta Latvijas Nedzirdīgo savienības organizēta interaktīva diskusija.
Sabiedrība var iemācīties zīmju valodu, bet nedzirdīgie iemācīties dzirdēt gan nevar – uzsver Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvji.
Rēzeknē diskusijas par nedzirdīgo iespējām būt pilsoniski aktīviem secinājumi ir skaudri. Grūtības izteikt viedokli, ierobežota informācijas pieejamība, diskriminācija sabiedriskajā dzīvē un darba vidē, kā arī citas problēmas ieilgušas jau gadiem.
"Pašvaldības rīko pilsētas svētkus, publiskus pasākumus dažādus, kur uzstājas novada vadība vai citi. Nedzirdīgie cilvēki aizejot nesapratīs, jo tulku tur nav. Vienkāršs piemērs. Ja nav pietiekama izglītība, ir grūti atrast darbu. Grūti sabiedrībā, tas viss tādā kā ķēdes reakcijā iet," situāciju raksturoja Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) prezidents Edgars Vorslovs.
Projekta "Demokrātijas kultūras laboratorija" pētījumā secināts, ka aptuveni 40% Latvijas nedzirdīgo nav skaidra viedokļa vai zināšanu par savām pilsoniskajām tiesībām un pienākumiem.
Raizes sagādā arī surdotulku trūkums, turklāt valsts to pakalpojumus saskarsmes nodrošināšanai ar citām personām apmaksā vien līdz 120 stundām gadā.
"Darba devēji nelabprāt pieņem darbā, grūti komunicēt, nezina, kā ar nedzirdīgajiem sazināties. Es jau saku, ka var vienkārši rakstiskā veidā to izmantot. Mūsu biedrībā ir viens tulks, lai varētu izmantot, pietrūkst visiem pakalpojumiem, ir patiešām grūti," atzina LNS Daugavpils reģionālās biedrības priekšsēdētāja Elvīra Čaika.
Apvienojoties darba grupās, izskan priekšlikumi par aktīvāku subtitru nodrošināšanu televīzijā, surdotulku klātesamību un atspoguļošanu uz lieliem ekrāniem publiskos pasākumos, kā arī plašākām iespējām sazināties ar darbadevējiem zīmju valodā.
"Vajadzētu norīkot kursus, vajadzētu arī kafijas pauzi vai pēcpusdienu darba devējiem, un darba devējiem mēs arī ar prieku sniegtu arī zīmju valodas kursus. Pamatus vismaz. Zīmju valoda nav grūta, ļoti, ļoti skaista valoda," sacīja LNS Rēzeknes reģionālās biedrības priekšsēdētāja Mārīte Sarkane.
Latvijas Nedzirdīgo savienība aptver biedrības astoņās Latvijas pilsētās un līdzīga veida interaktīvas diskusijas, lai popularizētu nedzirdīgo kustību un meklētu jaunus ieteikumus izmaiņām likumdošanā, līdz šim organizētas arī Vidzemes reģionā un jau decembrī notiks Kurzemē.
