Verot durvis privātajai slimnīcai, aktualizējas jautājums par lielāku valsts sadarbību ar privāto sektoru

Pēc astoņu gadu ilga darba SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"" (ARS) pabeigusi vēsturiskās Sarkanā Krusta slimnīcas ēkas rekonstrukcijas pirmo kārtu un tagad ver durvis stacionāram un konsultāciju nodaļai. Ar kādiem izaicinājumiem nācies saskarties, kādus medicīnas pakalpojumus varēs saņemt jaunajā slimnīcā?

Verot durvis privātajai slimnīcai, aktualizējas jautājums par lielāku valsts sadarbību ar privāto sektoru
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Atdzimšanu pieredz Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā ēka, kuru kopš 2010. gada apsaimnieko SIA "Medicīnas sabiedrība "ARS"", tajā laikā uzsākot pakāpenisku atjaunošanu. Kopš 2016. gada ēkas renovētajā pirmajā stāvā jau darbojas ARS Diagnostikas klīnika. Turpmāk grūtības sagādājusi gan finanšu pieejamība, gan tas, ka ēkai piešķirts reģionālas nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Tas nozīmē, ka darbiem jānorit īpaši rūpīgi un saudzīgi. Darbu tempu ietekmējis arī tas, ka bijusī Sarkanā Krusta slimnīca atrodas UNESCO noteiktās Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības jeb buferzonas robežās.

"Atdzīvināt slimnīcu, ieviešot tur vismodernākām Eiropas prasībām atbilstošu medicīnas vidi. Tas attiecas gan uz inženiertehniskajiem risinājumiem, gan tehnoloģijām, kas tiek iekārtotas, darba organizāciju utt. Tas lielais izaicinājumsi ir tieši tas. No celtniecības viedokļa mēs esam pirmie Latvijā, kas medicīnas ēku projektēšanā un celtniecībā ieviesuši vairākus tādus risinājumus, kas agrāk vismaz medicīnas būvēs vispār nav bijuši. Tie ir dažādi inženiertehniskie risinājumi, kas nodrošina gan pacientiem, gan darbiniekiem draudzīgu vidi un labbūtību," par mērķi un izaicinājumiem stāstīja ARS dibinātājs Māris Andersons.

Slimnīcas atdzimšanu izdevies panākt, ieguldot ARS privātos līdzekļus un saņemot aizdevumus no bankām un finanšu institūcijas "Altum".

Tomēr, kā norādīja valdes priekšsēdētājs, galvenā korpusa rekonstrukcija ir tikai pirmais solis daudzfunkcionāla slimnīcas kompleksa izbūvei nākotnē. Andersons atklāja to, cik izmaksājusi pirmā kārta:

"Šajā kārtā ir ieguldīti apmēram 8 miljoni eiro celtniecībā, pusotrs miljons eiro pašu ieguldījums medicīnas iekārtās un instrumentos. Vēl ir lielajās iekārtās apmēram divi miljoni bankas līzinga izmantots, lai iegādātos dārgākās, nopietnākās iekārtas, kas vajadzīgas gan diagnostikai, gan operāciju bloka vajadzībām. Pagaidām mūsu kapacitāte ir divas moderni aprīkotas operāciju zāles, viena ir mugurkaula, locītavu un krūšu ķirurģijai, otra zāle ir dažādu veidu endoskopiskām operācijām uroloģijā, ginekoloģijā vai vēdera ķirurģijā un tamlīdzīgi."

"Medicīnas sabiedrība ARS" dibinātājs, valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.
"Medicīnas sabiedrība ARS" dibinātājs, valdes priekšsēdētājs Māris Andersons.

Pašlaik medicīnas sabiedrība "ARS" nodrošina pacientiem gan valsts apmaksātus, gan maksas pakalpojumus diagnostikas jomā, kā arī ārstniecības procedūras. Līdz šim brīdim ARS ir fokusējies uz agrīno diagnostiku, taču tagad spēs nodrošināt arī aprūpi slimnīcā, jo valsts kapacitāte bieži vien pacientiem liek gaidīt pārlieku garās rindās.

Pacientiem ir jādod izvēles iespēja, norādīja valsts reto slimību speciālists un kardiologs, nesen atklātās "Profesora Skrides sirds klīnikas" vadītājs Andris Skride:

"Kas skar ambulatoro aprūpi, primāro aprūpi, profilaksi, šeit liela loma ir arī privātajam sektoram, kas ļoti būtiski ir iesaistījies.

Īstenībā tā galvenā atslēga ir, ko vēlas pacients, ko vēlas klients. Pacientam ir jāļauj izvēlēties, vai viņš vēlas konkrētu izmeklējumu vai operāciju veikt privātajā slimnīcā vai valsts slimnīcā. Skaidrs, ka abās vietās ir jābūt izcilai kvalitātei, varbūt labāku servisu šī privātā sfēra var piedāvāt, tad skaidrs, ka, iespējams, pacients izvēlēsies privāto sfēru."

Skrides ieskatā, sarežģīto un lielo operāciju veikšana, kā arī reto slimību ārstēšana maksimāli jāstiprina valsts sektorā, lai pacienti palīdzību varētu saņemt laikus. Tam piekrita arī "Veselības centra 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš norādīja, ka valsts apmaksātajā veselības aprūpes sistēmā nopietna problēma ir slikta pieejamība. Valstij būtu jāsadarbojas ar privāto sektoru, cieši pārliecināts ir Rēvalds:

"Valstij būtu ārkārtīgi izdevīgi sadarboties ar privātajām medicīnas iestādēm, pērkot no viņām šos pakalpojumus, jo viņās nav jāinvestē. Privātie uzņēmēji, tādi kā "Medicīnas sabiedrība ARS"", kā "Orto klīnika", piemēram, "Jūras Medicīnas centrs", "Mikroķirurģijas centrs", "Veselības medicīnas centrs 4" un citas. Veselības centru apvienības – tās ir lielas privātas organizācijas, kuras ir iemācījušās efektīgi strādāt, efektīvi saimniekot, izmantojot banku kredītus. Spēj radīt medicīnisku infrastruktūru, ļoti sarežģītu un dārgu, kurā ir viss tas pats, kas lielajās valsts iestādēs.

Valstij tas būtu izdevīgi, jo būtu jāmaksā tikai vienreiz, būtu vienkārši jāpērk gatavs pakalpojums par identisku cenu," teica Rēvalds.

"Medicīnas sabiedrībā ARS" nākamajās projekta kārtās paredzēts ierīkot papildu operāciju un pacientu bloku, kā arī dzemdību nodaļu; šim mērķim tiek meklēts finansējums. Vērienīgos atjaunošanas darbus paveicis arhitektu birojs "Jaunromāns un Ābele", būvinženieris ir Matīss Apsītis. Sarkanā Krusta slimnīcas galvenā ēka būvēta 20. gadsimta sākumā, un pirmie pacienti tajā tika uzņemti 1919. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti