Ceturtdien, 30. maijā, sēdē no 15 deputātiem tikai viens balsoja pret un viens balsošanā nepiedalījās.
Šī likumprojekta ierosinātājs Augšdaugavas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns no Latvijas Zemnieku savienības pauda, ka tas ir vēsturisks lēmums, jo savulaik pielaistās teritoriālās reformas kļūdas ir jālabo.
Krievāns norādīja, ka arī Saeimas komisijā, kur sāka izskatīt administratīvi teritoriālās reformas likumu, lai pildītu Satversmes tiesas spriedumu par Varakļānu novada statusu, izskanēja dažādi priekšlikumi, tajā skaitā par Ilūkstes novada atjaunošanu.
Taču Saeimas sēdē atbildīgās komisijas pārstāvis pauda, ka par šo jautājumu nav nekāda lēmuma no domes vai novada iedzīvotājiem, "tieši tāpēc arī šodien vērsos pie domes priekšsēdētāja, ka varbūt varam šo jautājumu izdiskutēt un arī tālāk pieņemt lēmumu", skaidroja Krievāns.
Viņš atgādināja, ka iepriekš jau ir pieņemts lēmums par Augšdaugavas novada neapvienošanu ar Daugavpils pilsētu, un "šodien tapa šis lēmums".
Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins no Daugavpils novada partijas savukārt pauda, ka Ilūkstes un savulaik Daugavpils novadu apvienošana nebija atbalstīta sabiedrībā un arī deputātu vidū, tagad apvienotais novads piedzīvo jaunu pavērsienu.
"Tas jautājums virmoja jau sen, bet tas īpaši netika akcentēts," sacīja Kucins.
Viņš gan atzina, ka "tas vēl neko nenozīmē", jo tagad tikai domes nostāju nosūtīs atbildīgajai Saeimas komisijai, "tad lai viņi lemj".
Kucins atgādināja, ka arī novadu reformas izskatīšanas laikā 2020. gadā bija pieņemts novada lēmums pret apvienošanu ar Ilūksti, "diemžēl mūsu domes lēmumi netika ņemti vērā".
KONTEKSTS:
Saeimā noslēgusies priekšlikumu iesniegšana iespējamām izmaiņām Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā būs jāvērtē, vai līdz ar uzdevumu atrisināt Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam sagaidāmas vēl kādas izmaiņas. Priekšlikumos pārsvarā rosināts atjaunot dažus agrākos novadus, kā arī vairāk uzmanības veltīt kopīgai politikai Rīgas un Pierīgas pašvaldībās. Koalīcijai nav vienprātības, kad to darīt.
Administratīvi teritoriālā reforma būtiski samazināja Latvijas vietvaru skaitu un palielināja novadu lielumu. Līdz ar 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanām 119 vietējo pašvaldību vietā Latvijā ir 43 vietvaras.
Trīs gadus pēc novadu reformas un gadu pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām aizvien skaļāk dzirdamas balsis, kas vēlas reformu pārskatīt. Saeima konceptuāli atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu. Savukārt opozīcijā esošās partijas "Apvienotais saraksts" piedāvātās vērienīgās izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā parlamenta vairākums atteicās skatīt tālāk.
