Dienas ziņas

Uzturēšanās atļauju pagarināšanai būs nelieli atvieglojumi

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ģimnāzijas reģionos vēlas saglabāt uzņemšanas kritērijus

Arī reģionos ģimnāzijas vēlas saglabāt uzņemšanas kritērijus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Kamēr Saeima pretēji cerētajam faktiski liedza ģimnāzijām rīkot iestājpārbaudījumus potenciālajiem vidusskolēniem priekšmetos, kuros ir kārtoti centralizētie eksāmeni, reģionu ģimnāziju direktori uzsver – šobrīd vissvarīgāk ir saglabāt iespēju katrai skolai pašai noteikt vismaz papildu uzņemšanas kritērijus.

ĪSUMĀ:

  • Šogad 9. klašu skolēnu pirmo reizi kārto centralizētos eksāmenus.
  • Likums paredz, ka priekšmetos, kuros kārtoti šie eksāmeni, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus.
  • Reģionu ģimnāziju pieredze: Rēzeknē un Liepājā iestājpārbaudījumus nerīko, Jelgavā - kā kuru reizi, Valmierā rīko.
  • Liepājas ģimnāzija: Tomēr jāļauj ģimnāzijām noteikt vēl savus kritērijus.
  • Valmieras ģimnāzija: Jāļauj organizēt atlasi, ne tikai paļauties uz centralizētajiem eksāmeniem. 
  • Skolu direktori eksāmenu rezultātiem uzticas, taču ir bažas par to procentuālo pielīdzināšanu konkrētai atzīmei.

Vēl 2018. gadā Vispārējās izglītības likumā iekļautā norma paredz, ka priekšmetos, kuros kārtoti centralizētie eksāmeni, skolas nevar rīkot savus iestājpārbaudījumus. Taču līdz šim tas neliedza izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus uzņemšanai vidusskolā, jo tikai šogad pirmo reizi 9. klašu beidzējiem būs jākārto centralizētie eksāmeni.

Izglītības ministrija piedāvāja likumā precizēt, ka prasība būs spēkā no šī gada 1. septembra, kas ļautu vēl šogad vasarā skolām rīkot savus iestājpārbaudījumus. Ministrija norādīja, ka, pieņemot šos labojumus, Saeimas deputātiem būtu bijusi iespēja debatēt par šo pantu un tā attiecināšanu uz ģimnāzijām, nepieciešamības gadījumā precizējot redakciju.

Taču Saeima ceturtdien ministrijas piedāvātos grozījumus likumā izslēdza no darba kārtības, kas nozīmē – spēkā paliek līdzšinēja likuma redakcija un iestājpārbaudījumus jau šovasar rīkot nevarēs.

Ar dažādu papildpunktu palīdzību vismaz līdz šim reģionos izdevies 10. klasēs pulcēt pašus aktīvākos audzēkņus ar augstākajiem sasniegumiem mācībās.  

Esam nezināmas nākotnes priekšā – tā iespējamo iestājpārbaudījumu atcelšanu Valsts ģimnāzijās vērtē uzrunāto skolu direktori Latvijas reģionos. Viņu pieredze ir dažāda – Rēzeknē iestājpārbaudījumus 10. klasēm nerīko, Jelgavā kā kuru reizi, Valmierā līdz šim tie ir bijuši katru gadu, bet Liepājā zināšanu pārbaude papildus nav paredzēta.

"Ir apsveicami tieši tas, ka valsts līmenī mēs domājam par vienādiem nosacījumiem. Ja mēs nosakām, ka ir iestājpārbaudījumi, tad tiešām ir iestājpārbaudījumi, ja mēs nosakām, ka nav iestājpārbaudījumu, tad šie iestājpārbaudījumi nav, bet ļaut tomēr ģimnāzijām savus kritērijus tā kā noteikt," sprieda Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis.

Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš savukārt uzsvēra, ka "pats galvenais, ja valsts no mums prasa augstāku rezultātu tīri formāli, tad arī mums ir jābūt kaut kādai iespējai tomēr savu dzīvi organizēt nedaudz citādāk, nekā [to ļautu] šobrīd nezināmie centralizēto eksāmenu sertifikāti".  

Centralizētos eksāmenus 9. klases šajā mācību gadā kārto pirmo reizi, un tieši tādēļ arī rosināts atcelt iestājpārbaudījumus.

Skolu direktori gaidāmajiem rezultātiem uzticas, taču ir bažas par to procentuālo pielīdzināšanu konkrētai atzīmei.

Līdz šim Liepājā pievērsta vērība tam, lai liecībā un skolas vērtētajos valsts pārbaudes darbos būtu vismaz sešas balles, Liepājā un Rēzeknē – piecas.

"Mums nav pagaidām zināms un saprotams, kā darboties ar šiem rezultātiem, kuri parādīsies. Tie arī nebūs zināmi uzreiz, bet tas būs, tikai tuvojoties mācību gadam," norādīja Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis.

Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece savukārt norādīja, ka viņas vadītā iestāde nav "Rīgas skola, kur varbūt ir astoņi vai desmit [skolēni] uz vienu vietu. Apmēram ir konkurss līdz 1,7, un Jelgavai tas ir gana liels, jo tas nozīmē, ka ir, kas paliek gaidītājos un netiek uzņemti".  

Valmieras Valsts ģimnāzijas direktors Artūrs Skrastiņš arī pauda, ka skolās ārpus Rīgas "šie konkursi nav milzīgi, un līdz ar to ir jau vēl būtiskāk, ja šie bērni nāk caur iestājpārbaudījumu, tad mēs pamanām to, kas viņiem ir stiprās puses. Izvēli esam izdarījuši caur iestājpārbaudījumu, caur piepūli. Iestājpārbaudījumā es redzu, ar ko man, maniem skolotājiem jārēķinās vismaz pirmajā semestrī," skaidroja Skrastiņš.

Visās uzrunātajās ģimnāzijās programmās iekļauti dažādu izvēļu grozi – no inženierzinātnēm un medicīnas līdz jurisprudenci un žurnālistikai.

Tam pielāgoti arī atsevišķi uzņemšanas kritēriji, piemēram, daļa ģimnāziju papildus atzīmēm vērtē arī sabiedriskās aktivitātes, zinātniski pētniecisko darbību un citus faktorus.

"Mēs konkursā ņemam vērā nevis vispār visu apliecības vidējo atzīmi, mēs ņemam priekšmetu izlasi, tur inženierzinātnē vieni priekšmeti, humanitārajā citi, videi citi, medicīnai citi. Tad ir punkti par dažādu pakāpju olimpiādēm," skaidroja Valmieras ģimnāzijas direktors.

Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas direktors Jānis Poplavskis savukārt pastāstīja, ka viņa vadītajā skolā "ārpus konkursa uzņemam skolēnus, kuriem ir labas sekmes, kuri ir piedalījušies dažādos konkursos un olimpiādēs".

Ģimnāzijās reģionu lielākajās pilsētās katrā mācās vairāki simti audzēkņu – vidēji vienā klasē teju 30 skolēni. Līdz ar bažām par iestājpārbaudījumiem, samazinoties kopējam skolēnu skaitam visā valstī, ģimnāzijas uztrauc arī noteikumi par klašu lielumu. Turpmāk tās komplektējot, iespējams, būs jāmazina arī citas uzņemšanas prasības.

Iepriekš neapmierinātību ar iestājpārbaudījumu liegumu pauda vairums Valsts ģimnāziju Rīgā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti