Augstākās izglītības finansēšana – no revolūcijas līdz stagnācijai?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 8 mēnešiem.

 

Priekšvēlēšanu laikā uzmanība ir pievērsta arī augstākās izglītības finansējumam – aizejošās Saeimas laikā notikumu un ideju tajā nav trūcis.

Ar pretenzijām bagātākie notikumi pēdējos gados nozarē saistīti tieši ar izglītības ministra Roberta Ķīļa reformām. Ministrs, cita starpā, rosināja likvidēt valsts finansētas studiju vietas un mudināt studentus ņemt valsts garantētus studiju kredītus, kurus dzēstu prioritāro nozaru programmu absolventiem.

Reformas raisīja studentu protestus, augstskolu rektoru neuzticības vilni, daudzas diskusijas un asus konfliktus. Galu galā reformas vairāk palika vārdos, nevis īstenojās darbībās, un tieši šobrīd nozare ar starptautiskiem ekspertiem diskutē par jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli.

Ķīļa nepabeigtās reformas

2011. gada oktobra nogalē Saeima apstiprināja jauno valdību, tostarp Reformu partijas izvirzīto izglītības ministru Robertu Ķīli, kurš skaļi un pārliecinoši grasījās reformēt pašreizējo izglītības sistēmu. Visvairāk šaubu un pretenziju no nozares pārstāvjiem uzreiz radās tieši par Ķīļa vīziju augstākās izglītības reformās. "Mēs varbūt nevaram to strauji īstenot, jo tas ir komplicēti. Bet mums būtu jāveido zināma vienošanās sabiedrībā un sektorā par to, uz kādiem būtiski uzlabotiem kvalitātes principiem funkcionē augstākā izglītība un zinātne," toreiz sacīja Ķīlis.

Taču tieši ministra kārotā vienošanās ar sektoru kļuva par reformu galveno enkuru. Vēl pirms Ķīlis ķērās pie darbiem, viņa plānus un reformas daudzi nozares profesionāļi prognozēja kā neauglīgas lielās pretestības dēļ. Lielāko neapmierinātību izglītības pārstāvji veltīja Ķīļa rosinājumam - meklēt jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kā vienu no variantiem piedāvājot studiju finansēšanas plānu, kas likvidē budžeta vietas augstskolās un to vietā valsts dod visiem studēt gribētājiem kredītus.

Nevis no ikgadējā budžeta piešķirt naudu, bet radīt fondu, kurā caur parādzīmju pārdošanu ieguldīt valsts līdzekļus. Tas ir normāls process, kā finansēt atsevišķas funkcijas. Protams, tas ir vairāk kā tikai Izglītības ministrijas jautājums," klāstīja Ķīlis. "Tā ir arī valdības stratēģiska izšķiršanās par to, ka esam gatavi palielināt savu valsts parādu, kurš tagad nedaudz samazināsies un ka augstākās izglītības dēļ esam gatavi iet uz šo lietu. Manuprāt, tas būtu klasisks pierādījums, ka tā ir prioritāte," viņš pauda.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") sākotnēji gan reformu ieceres kopumā vērtēja pozitīvi. Savukārt, lai arī Ķīlis vairākkārt skaidroja, ka kredīts nebūtu jāatdod izciliem studentiem, augstskolu studenti uzreiz pēc ministra apstiprināšanas lika noprast, ka budžeta vietu likvidēšanai nepiekāpsies.

2012. gada laikā Ķīlis izstrādāja ministrijas iekšējo reorganizāciju, veidoja reformu studiju virzienu akreditācijas sistēmā, radīja garas diskusijas un konfliktus par augstskolu izvērtējumu, kā arī centās apvienot programmas un mazināt augstskolu skaitu. Taču pusotra gada laikā, kurā Ķīlis bija ministrs, dialogu ar nozari neizdevās nodibināt. 2012. gada beigās sociālie partneri - augstskolas, studenti - viens aiz otra reformu ministram jau bija izteikuši neuzticību un pieprasīja demisiju. Vairāk nekā 150 studentu devās arī protesta gājienā pret ministru.

Arī Dombrovskis galu galā domas mainīja un pat norādīja, ka reformas nozares attīstību kavējot. "Nenotiek dialogs nedz ar nozari, nedz ar koalīcijas partneriem. Diemžēl. Pašreiz ir ļoti daudz skaļu pieteikumu pamatā mediju telpā, bet ļoti maz praktiskās darbības, un tas pašreiz nozarē rada problēmas," atzina valdības vadītājs.

Druviete – bez revolūcijām un radikālām pārmaiņām

Augstākās izglītības finansēšana arī šobrīd ir aktuāls nozares diskusiju jautājums. Pasaules Bankas eksperti aizvadītajā nedēļa noslēdza un nozarei prezentēja teju gadu ilgušo pētījumu par esošo un jauno Latvijas augstākās izglītības finansēšanas modeli. Taču redzējums par to ir pavisam citādāks.

Tagadējā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ("Vienotība") norāda, ka patlaban nav runas par kādu radikālu sistēmas maiņu, revolūciju vai reformu, jo notiekot pēctecīgs pastāvošā finansēšanas modeļa attīstības posms.

Mēs joprojām saglabājam valsts finansētas studiju vietas un mēs virzāmies uz 100% valsts budžeta finansējumu augstākajā izglītībā, tātad Latvijai nepiemērotā ideja par ilgtermiņa kreditēšanu ir nododama aizmirstībai. Jaunajā modelī vērā ņemsim gan to, cik augstskolā studijas ir zinātņietilpīgas, kāds ir mācībspēku devums Latvijas un starptautiskajā zinātnē, kāda ir saikne ar darba tirgu, kā pēc studijām tiek nodarbināti absolventi un arī tas, cik augstskola ir spējīga pati piesaistīt naudu," uzskaita Druviete.

Vētra: Sistēma, iespējams, stagnē, taču ir stabila

Atskatoties uz pēdējiem gadiem, Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras ieskatā, reformas nebija pamatotas un, vērtējot to atspaidu augstākajā izglītībā, uzskata, ka tas nozarei, iespējams, licis stagnēt. Taču vienlaicīgi garais stabilitātes posms bez pārmaiņām devis iespēju Pasaules Bankas starptautiskajiem ekspertiem labāk izanalizēt Latvijas situāciju, lai ieteiktu finansēšanas modeli nākotnei.

Sistēmas organizācijas un finansēšanas ziņā pēc būtības izmaiņu nav, un to varētu uzskatīt arī par pozitīvu rezultātu, jo varēja būt daudz sliktāk. Gan naudas ziņā varēja būt lielāki samazinājumi vai arī varēja būt reāli iesāktas reformas, kuras nav iespējams īstenot, un mēs būtu nonākuši pie sasistas siles. Un šodienas Pasaules Bankas ekspertu ziņojums ir par to, kā normāli funkcionējošai sistēmai attīstīties. Domāju, tagad atliek tikai to politisko gribu pielikt, un tie procesi arī strauji varētu virzīties uz priekšu," saka Vētra.

Bažījas par turpmāku jauniešu aizplūšanu uz ārvalstu mācību iestādēm

Savukārt Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis pārliecināts, ka augstākās izglītības nozare pēdējos gados ne vien stāvējusi uz vietas, bet arī ir krietni vājināta. Rezultāts augstākās izglītības sistēmai kopumā izvērties diezgan bēdīgs, jo kamēr bija intensīvās diskusijas par finansēšanas modeļiem un iepriekš izstrādāto modeļu atmešana, tikmēr politiķi varēja atļauties finansējumu nepalielināt. Šodien dzirdējām ekspertu ziņojumu, ka 2010. gada dati rāda, ka augstākās izglītības publiskais finansējums Latvijā bija 0,8% no IKP, bet pērn, kad mēs izstrādājām padomes koncepciju, paši nonācām pie secinājuma ka finansējums šobrīd ir ap 0,5% no IKP un 2014. gadā tas varētu būt vēl zemāks," neapmierināts ir Teikmanis.

Viņš arī atzīst, ka priekšvēlēšanu diskusijas nav radījušas pamatu optimistiskam skatam nākotnē. "Godīgi sakot, esmu mazliet vīlies tagadējās priekšvēlēšanu diskusijās, jo gaidīju ka vēlēšanu gaisotne būs pamudinājums valdošajām partijām novirzīt daudz vairāk naudas augstākajai izglītībai, zinātnei un kultūrai, jo tie ir tie trīs vaļi, uz kuriem balstās Latvijas valsts un nācija.

Mēs redzam, kas notiek ar jauniešu emigrācijas procesiem, un ziņa par to, ka valsts ir gatava ieguldīt ievērojamus līdzekļus augstākajā izglītībā, būtu ļoti pozitīvs signāls tiem jauniešiem, kas šobrīd vēl sēž skolas solā un nevar vēl izlemt, ko viņi darīs pēc vidusskolas pabeigšanas - palikt Latvijā vai jau iegādāt lidmašīnas biļeti," norāda Teikmanis.

Pārmaiņu norisi augstākajā izglītībā atzīst par smagnēju

Ventspils Augstskolas finanšu un administratīvo jautājumu prorektora pienākumu izpildītāja Marina Mekša augstskolā strādā tikai pusgadu. Taču pēdējo gadu notikumus izglītībā vērtē no divām ierakumu pusēm, jo iepriekš daudzus gadus strādājusi arī Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) tieši ar finansēšanas jautājumiem. Arī Mekšas ieskatā vispārējās kreditēšanas modelis Latvijai nav piemērots.

"Manuprāt, ministra Ķīļa laikā, lai kā arī man personiski viņš šķiet simpātisks, mēs tomēr nepavirzījāmies augstākajā izglītībā ne soli uz priekšu un zaudējām vismaz trīs gadus. Es gan domāju, ka tā nav varbūt ministra vaina, bet vispārējā krīzes situācija," norāda Mekša. "Arī šodien mēs nedzirdējām no Finanšu ministrijas kādus apsolījumus, ka 2015. gadā kaut ko varētu iedot.

Mana pieredze rāda, ka augstākās izglītības finansēšanas process ir virzījies ļoti grūti - esmu strādājusi Izglītības ministrijā jau kopš 1997. gada. Krīzes laiks bija īpaši grūts, kad pusi no finansējuma norāva nost, kas bija tuvu nāves spriedumam. Bet augstskolas ir izvilkušas šo laiku un turpina to darīt, taču gaida, kad kaut kas tiks mainīts politiskajā domāšanā un tiks atbalstītas," skaidro Mekša.

IZM informatīvo ziņojumu par pasaules bankas ekspertu pētījumu un turpmāko rīcību jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa ieviešanā izsludinās valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti