Valsts kontrole: Nepienācīgas mežu apsaimniekošanas dēļ pašvaldības zaudē iespēju nopelnīt miljoniem eiro

Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis pēc revīzijas norādīja, ka revidētajās Alūksnes, Jelgavas, Krāslavas, Saldus un Siguldas novada pašvaldībās kopumā nav informācijas par 63% jeb 5451 hektāru meža resursu – nav veiktas meža inventarizācijas. Arī inventarizētajās meža platībās 5072 hektāros netiek pienācīgi veiktas visas meža apsaimniekošanas ciklā paredzētās darbības, piemēram, meža atjaunošana pēc cirsmu izstrādes, jaunaudžu un krājas kopšana, aizsardzība pret kaitēkļu un dzīvnieku bojājumiem, meliorācijas un meža infrastruktūras uzturēšana.

"Neveicot šīs darbības, pašvaldības samazina meža nākotnes vērtību un iespēju ik gadu gūt ieņēmumus līdz pat 3 438 400 eiro. Tautā ir zināms un plaši lietots teiciens, ka mežs ir Latvijas zaļais zelts, taču mežs par tādu kļūst vien tad, ja to pareizi apsaimnieko," norādīja Erdmanis.

Meži Latvijā aizņem 3 305 000 hektāru, no kuriem valsts pārvalda un apsaimnieko 1 521 000 hektāru jeb 46%, savukārt pārējo – 1 784 000 hektāru jeb 54% – pārvalda un apsaimnieko citi meža īpašnieki, tajā skaitā arī pašvaldības.

Kopumā visu pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā ir aptuveni 122 714 hektāri jeb 4% no kopējās mežu platības valstī.

Revīzijas izlasē iekļauto piecu pašvaldību mežs aizņem 8596 hektārus jeb 14% no pašvaldību meža (izņemot Rīgu). Rīcību ar mežu un tā apsaimniekošanu Latvijā regulē meža politika, Meža likums un Ministru kabineta noteikumi, kas vienādi attiecas uz visiem mežu īpašniekiem. Līdz šim pašvaldību veiktās darbības mežu apsaimniekošanā pamatā aprobežojas tikai ar cirsmu izstrādi vai meža īpašumu pārdošanu, un pašvaldības maz vai vispār nav vērtējušas meža ietekmi uz vidi, bioloģisko daudzveidību un meža nekoksnes vērtībām.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka problēmas ar mežu apsaimniekošanu pašvaldībās rodas tāpēc, ka pašvaldībās nav mežu speciālistu, kas šīs darbības varētu veikt.

Pamatojot, kāpēc revīzijai izvēlētas tieši konkrētās piecas pašvaldības, Korčagins norādīja, ka katrai revīzijai ir savas robežas. Kontrolieriem bijis interesanti aplūkot situāciju pašvaldībās ar lielākiem un mazākiem mežu resursiem, lai apjaustu situāciju visā Latvijā.

Savukārt SIA "Rīgas meži" darbība revidēta jau iepriekš, bet šī gada nogalē VK plāno revīziju AS "Latvijas Valsts meži".

Erdmanis intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" kopumā situāciju ar mežu pārvaldīšanu pašvaldībās raksturoja kā "diezgan sliktu", jo, rīkojoties saimnieciskāk, pašvaldības varētu gūt daudzreiz lielākus ienākumus, nekā tās gūst šodien. Problēma ir tā, ka šobrīd nav iespējams pateikt, kāda ir atdeve no mežu pārvaldības pašvaldībās, jo nav precīzu inventarizācijas datu.

Neatbilstības meža inventarizācijas datos

Meža inventarizācijā iegūst pilnīgu informāciju par mežu, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai meža īpašniekam būtu iespēja plānot un nodrošināt likumīgu un produktīvu rīcību ar mežu.

Analizējot datus par visām Latvijas pašvaldībām, VK revīzijā secināts, ka tām nav aktuālas informācijas par vismaz 27% pašvaldību meža.

Revidētās pašvaldības nav veikušas mežu inventarizāciju 3523,64 hektāru platībā, un daļai inventarizācija vairs nav aktuāla, jo ir veikta pirms 20 un vairāk gadiem. Piemēram, Krāslavas novada pašvaldības neinventarizēto mežu apjoms ir pat 70%.

Turklāt revidētajās pašvaldībās konstatēts, ka faktiskais neinventarizēto mežu apjoms ir vēl vismaz par 1191 hektāriem lielāks un ir aptuveni 4715 hektāri, jo ar krūmājiem aizaugušās platības faktiski jau ir mežaudzes. Tātad par šādu meža apjomu pašvaldībām vispār nav datu.

Visās revidētajās pašvaldību neinventarizētajās meža platībās esošā koksnes krājas vērtība tika aplēsta vismaz 2 379 000 eiro vērtībā, pieņemot, ka lielākajā daļā platību valdošā koku suga ir mīkstie lapu koki.

Revīzijā vairākos gadījumos tika konstatētas neatbilstības meža inventarizācijas datos, jo gan valdošā koku suga, gan to vecums nesakrita ar apsekošanas laikā konstatēto mežaudzes sastāvu, kas ierobežo spēju pieņemt pamatotus lēmumus meža apsaimniekošanas darbībām,

kā arī rada krāpšanas risku meža īpašumu un cirsmu atsavināšanas darījumos.

Piemēram, Krāslavas novada pašvaldības divos īpašumos tika konstatēts inventarizācijā norādītajam neatbilstošs mežaudzes sastāvs. Īpašumā "Rubeņi" faktiski dabā tika konstatēta 60 gadus veca bērzu audze 0,5 hektāru platībā un neuzskaitītā koksnes krāja ir vismaz 110 m³ 6050 eiro vērtībā, taču dokumentos tā nepamatoti uzrādīta kā mazvērtīga septiņus gadus veca baltalkšņu jaunaudze. Šī paša īpašuma 13. nogabalā, kura platība ir 2,62 hektāri, pēc inventarizācijas datiem ir uzrādīts tikai baltalksnis un apse, bet dabā revidenti konstatēja ievērojamu skaitu egļu, kas būtiski palielina konkrētā nogabala vērtību.

Mežu apsaimniekošana – nepietiekama un bez ilgtermiņa stratēģijas

Revidētās pašvaldības savos plānošanas dokumentos nav iekļāvušas stratēģisko redzējumu par rīcību ar mežiem un nav nodrošinājušas pilnīgu meža apsaimniekošanas plānošanu, liedzot pieņemt pārdomātus lēmumus, lai mērķtiecīgi gūtu maksimālu labumu no meža resursu pārvaldības. Tikai Alūksnes un Saldus novada pašvaldības ir izstrādājušas apsaimniekošanas plānus inventarizētajiem mežiem. Kopumā pašvaldībām meža apsaimniekošanā sava darbība ir būtiski jāuzlabo.

Revīzijā novērota tendence, kas pamatoti veido priekšstatu "dzīvot šodienai", proti, no kopējā atjaunotā meža apjoma pašvaldības lielāko vairumu (57%) ir atstājušas atjaunoties dabiski, galvenokārt ar mazvērtīgām lapu koku sugām – apsi un baltalksni. Tai pašā laikā, veicot mežizstrādi, revidētās pašvaldības lielākoties (61%) iegūst skuju koku sortimentu – priedes un egles.

Revidētās pašvaldības ne visām jaunaudzēm nodrošina kvalitatīvu un savlaicīgu kopšanu – tā tiek veikta tikai pusei atjaunoto mežu platību. Arī gadījumos, kad ir veikta jaunaudžu kopšana, tā nav veikta nepieciešamajā apjomā un kvalitātē.

Tādējādi pašvaldību mežos ir izveidojušās pārbiezinātas mežaudzes, kā rezultātā ir atstāta negatīva, bieži vien pat neatgriezeniska ietekme uz valdošās koku sugas kvalitāti, būtiski paildzinot koksnes pieauguma laiku.

Revidētās pašvaldības laicīgi nav kopušas meža platības, tāpēc veidojas pāraugušas mežaudzes. Lai gan kā vienu no iemesliem meža apsaimniekošanas darbību neveikšanai pašvaldības norāda finansējuma trūkumu, saskaņā ar VK aplēsi,

veicot pāraugušo un ciršanas vecumu sasniegušo cirsmu izstrādi (28 170 m³ koksnes kailcirtē un 3390 m³ koksnes kopšanas cirtēs), revidētās pašvaldības gūtu ieņēmumus vismaz 1 miljona eiro apmērā.

Par šiem līdzekļiem pašvaldības varētu veikt nepieciešamās meža apsaimniekošanas darbības, tostarp sakārtot robežas, veikt inventarizāciju un uzturēt meža infrastruktūru.            

Pašvaldības meliorētajās meža platībās nav identificējušas un uzskaitījušas tām piederošās meliorācijas sistēmas vismaz 3,26 hektāru apjomā – tās nav apsekotas un nav veiktas darbības esošo meliorācijas sistēmu funkcionalitātes nodrošināšanā, piemēram, bebru aizsprostu likvidēšana. Nepienācīgi uzturētu meliorācijas sistēmu dēļ pašvaldības riskē zaudēt mežaudzes 200 hektāru platībā (izlasē apsekotajos īpašumos). Turklāt vairākās vietās konstatēta mežu pārpurvošanās un bojāeja.

Meža aizsardzībā pret bebru un pārnadžu bojājumiem pašvaldībām ir jāsāk prasīt atbildība no medību tiesību nomniekiem, lai tie pienācīgi veiktu medību līgumos paredzētās darbības.

No meža pārdošanas pašvaldības neiegūst iespējami augstāko cenu

VK secinājusi, ka, pirmkārt, pašvaldības nenodrošina pietiekamu informāciju par izsolēm, lai piesaistītu iespējami lielāku dalībnieku skaitu.

Otrkārt, pašvaldības neveic kontroli pār koksnes krājas faktisko apjomu un pārdošanas cenām. Nosolītās cenas izsolēs ir pat par 268% lielākas nekā sākotnējais novērtējums, bet pārdotie nekustamie īpašumi neilgā laikā pēc darījuma tiek pārdoti brīvajā tirgū pat par 400% dārgāk.

Vienā gadījumā 28 hektārus liels īpašums, kura sastāvā bija mežaudze 2,7 hektāru platībā, tālāk pārdota pat par 172 000 eiro lielāku cenu, citā gadījumā 32,7 hektāru meža īpašums tālāk pārdots pat par 100 480 eiro lielāku cenu.

Nevienā no cirsmu pārdošanas darījumiem pašvaldības nav veikušas faktiski izcirstās koksnes krājas uzmērīšanu, lai pārliecinātos par sākotnējā novērtējuma kvalitāti. Piemēram, vienā gadījumā, nepārliecinoties par novērtējuma kvalitāti un pat nesalīdzinot to ar tikko veiktas meža inventarizācijas datiem,

komersantam bez atlīdzības faktiski ir nodota koksne 4159 m³ apjomā 163 477 eiro vērtībā.

Treškārt, pašvaldības ir pieļāvušas gadījumus, kad īpašumu vērtējumu sagatavošanā nav piedalījies atbilstošs vērtētājs, savukārt nevienā nekustamā īpašuma, kura sastāvā bija mežaudze, pārdošanas gadījumā nav veikta augošu koku uzmērīšana (dastošana), kas dod iespēju visprecīzāk noskaidrot patieso mežaudzes vērtību pārdodamajā nekustamajā īpašumā.

Turklāt ne vienmēr pašvaldības ir sagatavojušas cirsmu pieņemšanas un nodošanas aktus, kā arī nav pārliecinājušās par cirsmu stāvokli pēc izstrādes.

Netiek nodrošināta kontrole par faktiski izcirstās koksnes krājas apjomu

Pārbaudot informāciju par cirsmās iegūtās koksnes faktisko apjomu, secināts, ka tas ir zināms tikai attiecīgās cirsmas izstrādātājam, jo pašvaldības neveic izcirstās koksnes apjoma mērīšanu pēc cirsmas izstrādes. Līdz ar to Valsts meža dienestam (VMD) tiek iesniegta neprecīza informācija.

Savukārt VMD, lai arī pieprasa iesniegt šos datus, nepārbauda tos un nekādā veidā turpmāk neizmanto.

Līdz ar to institūciju, kurām ir piekritīga koku un apaļo kokmateriālu uzskaites kontrole, rīcībā nav patiesu datu par cirsmās iegūtās koksnes krājas faktisko sastāvu un apjomu. Rezultātā šajā jomā ilgstoši pastāv augsti riski cirsmu izstrādātājiem uzrādīt mazāku cirsmā iegūtās koksnes krājas apjomu, kā tas vairākos gadījumos tika konstatēts revīzijā.

Par neatbilstošiem darījumiem ar mežiem VK ziņojusi arī Valsts ieņēmumu dienestam, atsevišķos gadījumos arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Valsts policijai, pastāstīja Erdmanis.

VK informēs VMD, Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju, ka šī situācija ir steidzami jārisina.

VK revīzijā ir sniegusi 60 ieteikumus, kurus ieviešot pašvaldības iegūs pilnīgu un ticamu informāciju par visiem īpašumā un tiesiskajā valdījumā esošajiem meža resursiem; stratēģiski plānos meža resursu pārvaldību un tai nepieciešamo finanšu plūsmu, kā arī sagatavos meža apsaimniekošanas plānu; veiks meža apsaimniekošanas ciklā nepieciešamās darbības atbilstoši mežaudzi raksturojošiem rādītājiem, palielinot apsaimniekojamo mežaudžu produktivitāti, tādējādi tiecoties uz iespējami lielāku nākotnes vērtību; meža īpašumu un cirsmu pārdošanas darījumos gūs tirgus situācijai atbilstošus ienākumus.

Jelgavas novada pašvaldība: Virzāmies uz mežu atsavināšanu

Latvijas Radio uzrunātajā Jelgavas novada pašvaldībā atzina, ka mežu te ir ļoti maz, un novadā negrasās mežus apsaimniekot ilgtermiņā – vietvara virzās uz mežu atsavināšanu.

Pašvaldības Īpašuma pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Vaiva Laimīte norādīja, ka meža resursu apsaimniekošana nav pašvaldības autonomā funkcija:

"Pašvaldībai šobrīd ir palikuši ne pārāk labi tie meži. Jā, mūsu īpašumā paliks parki, mežaparki, teritorijas, kurās cilvēki atpūšas. Šī ir pašvaldības autonomā funkcija. Meža apsaimniekošana tieši kā mežu resursu apsaimniekošana nav pašvaldības autonomā funkcija. Patiesībā šis ir pārrunāts gan ne pēdējā laikā, bet ar pašvaldības vadību vairākus gadus iepriekš. Tad pašvaldības vadība tā kā viennozīmīgi izvēlējās virzīties uz mežu, ko neizmato iedzīvotāju vajadzībām, atsavināšanu."