Pusē no ziņojumiem redzams, ka bērni saturu radījuši paši – kameras priekšā izģērbušies. Tāpēc speciālisti aicina pirms vasaras brīvlaika vēlreiz runāt ar bērniem par interneta tumšo pusi.
Seksuālie varmākas ir turpat, kur bērni – populārāko spēlīšu platformās, bērnu izmantotajās sociālo tīklu vietnēs. Viņi uzsāk sarunu, izliekas par bērnu, manipulē un nereti pamudina bērnu nofilmēt sevi kailu vai aizsūtīt kailfoto uz kādu citu, mazāk drošu saziņas platformu. Un bērns visbiežāk, pat nesaprotot, kas notiek, pakļaujas, pats rada nelegālo saturu, kuru vēlāk izmanto pieaugušie.
"Analizējot saņemtos ziņojumus bērnu pašu radītajā saturā – šie kailfoto un video interneta vidē, pamatā 95% gadījumu mēs redzam meitenes vecumā no 8 līdz 12 gadiem," informēja Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.
Risks, ka bērns, kura uzticēšanās jau ir iegūta, ļausies varmākas manipulācijai, ir liels.
Vecuma grupā no astoņiem līdz desmit gadiem lielākā daļa bērnu, kuriem palūdza nosūtīt kailfoto, to arī izdarīja. Tie bija astoņi bērni no desmit. Dažkārt tas, kas sākas interneta vidē, var turpināties arī reālajā dzīvē.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes galvenā speciāliste psiholoģe Dace Landmane skaidroja, ka "seksuāliem noziegumiem pret bērnu ir raksturīgi sākties ar ieinteresēšanu par seksuālām tēmām, par sarunām, uzpirkšanu. Tātad daudz dažādas darbības tiek veiktas, lai bērns pēc tam, kad tas novedīs pie kaut kāda veida seksuāla akta, nepretotos, bet iesaistītos tajā".
Lai saprastu, vai bērna draudzība internetā nav bīstama, speciālisti aicina vecākus kopā ar bērniem vietnē drošsinternets.lv aizpildīt testu. Tas ļaus gan bērnam, gan vecākiem izprast, vai bērns ir ticis apdraudēts un kā rīkoties.
Svarīgi par šādu risku parunāt ar bērnu pirms garā vasaras brīvlaika.
Ja tests vai pārrunas ar bērnu norāda, ka bērns jau ir cietis no pāridarījuma internetā, būtiskākais ir nevainot bērnu, bet gan vērsties Valsts policijā vai piezvanīt uz bērnu aizsardzības centra uzticības tālruni 116111.
"Censties bērnu nevainot, nesodīt, jo sods noteikti situāciju neatrisinās, tieši pasliktinās. Tas noteikti paliek vecāku atbildība, ja viņš kā pieaugušais saprot, kas ir noticis, ir pierādījumi, un tie noteikti ir jāsaglabā, un tos nekādā gadījumā nevajadzētu izdzēst," skaidroja Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa nodaļas vadītāja Lāsma Lagzdiņa.
Pagājušajā gadā par cietušajiem no seksuāla rakstura darbībām atzīti 293 bērni. Reālā vidē seksuāla rakstura noziegumus visbiežāk pastrādā bērnam pazīstami cilvēki – tādi, kuriem bērns uzticēts. Interneta vidē noziegumus pārsvarā pastrādā svešinieki.
41% pret bērniem veikto seksuāla rakstura noziegumu pērn pastrādāts internetā.
