Latvijas Televīzijas veiktā centralizēto eksāmenu rezultātu analīze 9. klašu posmā par pērno gadu rada satraukumu par tālmācības skolu īstenoto programmu kvalitāti. Ar atsevišķiem izņēmumiem kopumā tālmācībā skolēni uzrādījuši sliktāku sniegumu nekā skolēni, kas mācās klātienē. Pērn vidējais sniegums tālmācības skolās no valstī vidējā rezultāta atpalika visos mācību priekšmetos, bet matemātikā nevienai tālmācības skolai neizdevās pat pietuvoties valsts vidējam līmenim.
"Ir virkne piemēru, kas pasaka, ka varbūt nav tik laba tā kvalitāte, bet mēs kā valsts neko ar to nedarām," teica Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība").
Šīm tendencēm uzmanība tagad pievērsta arī Saeimā.
"Jautājums, vai mēs pieļaujam vai nepieļaujam kā valsts, kura ir atbildīga par obligāto pamatizglītības posmu, to, ka mums ir iespējama tik zema kvalitāte? Mēs redzējām, ka ir ļoti atšķirīga kvalitāte tālmācības programmās," norādīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
Galvenā atšķirība no skolām klātienē – skolēns daudz mācās patstāvīgi un pats plāno savu laiku, skaidroja viens no šo skolu direktoriem. Tas gan nenozīmē, ka nebūtu kontroles un skaidra mācību plāna.
"Tālmācībā jau nenotiek tā, ka mēs atveram vidi un viņi tur gadu dzīvo! Mēs organizējam to procesu. Mēs pasakām, ko mācīties, kad mācīties, kad pārbaudīt savas zināšanas," uzsvēra Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Vienlaikus arī direktors piekrita, ka mazāko klašu bērniem šis modelis ir veiksmīgs tad, ja mācību procesā iesaistās arī vecāki.
"Šobrīd es gribu teikt – gan vidusskolās, gan ģimnāzijās, gan tajā skaitā tālmācības skolās, redzot to, kas notiek, tie lielie jautājumi ir, vai tik tiešām mūsu izglītība ir nekvalitatīva? Jo tas izskan!" pauda komisijas deputāte Ilze Vergina ("Jaunā Vienotība").
Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs norādīja, ka izglītība ir pietiekami kvalitatīva, vienlaikus viņš atzina – ne viss ir ideāli. "Ja mēs pārāk paaugstināsim prasības vai pārāk ierobežosim kādu grupu, tad tai grupai nav liegts mācīties tālmācībā, piemēram, Amerikā," viņš piebilda.
Prasības gan būšot jāizstrādā. Nav izslēgti arī citi lēmumi, piemēram, par to, ka tālmācību varētu attiecināt tikai uz vidusskolas posmu.
"Galu galā valsts ir atbildīga par izglītības kvalitāti. Mums ir jāsaprot, kas ir tie skolēni un kuram darba tirgum mēs viņus gatavojam. Latvijai? Vai citām valstīm? Ir vērts izskatīt vecumposmus tālmācības apguves formai, kuri tad ir piemērotākie," norādīja Zariņa-Stūre.
Tālmācību programmu likteni savā ziņā palīdzēs noteikt arī šā gada centralizētie eksāmeni, kas vēl notiek. Rezultātus rūpīgi analizēšot.
"Domāju, pēc šo eksāmenu rezultātiem redzēsim to vēl izteiktāk. Tie būs palīgs un atbalsts, lai mēs tiešām pieņemtu fundamentālākus lēmumus," atzina Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Deputāti pie šī jautājuma izskatīšanas varētu atgriezties rudenī.
