"Redzam šo sarkano līniju. Tā tagad ir precīzāka, nekā bija iepriekšējā kartes izdevumā. Pēc tam viņa tiks nosūtīta uz datoru," Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras speciālists Ints Liepiņš rādīja, kā ar mērierīces palīdzību aktualizē Dienvidkurzemes novada Šķēdes kapu robežas. Mērinstrumentā ielādēta kartes sagatave, un, kad darbinieks pārvietojas, tiek fiksēts attālums. Nereti speciālisti novēro, ka ēkas, kas parādīta kartē, realitātē vairs nav. Arī ceļš bieži vien ir citādāks, nekā norādīts kartē.
"Mēs esam apstājušies pie ceļa, kurš ir asfaltēts. Iepriekš, pašreizējā kartes versijā, tas ir bijis grantētais ceļš. Tātad tā ir diezgan būtiska izmaiņa. To mēs, protams, piefiksēsim, noteiksim ceļa parametrus," stāstīja Liepiņš. Informācijas atjaunošana norisinās nepārtraukti. Katru gadu no gaisa fotogrāfē apmēram trešdaļu Latvijas teritorijas un veido ortofoto karti.
Liepiņš pauda: "Izcirtums, jaunaudze, mežs – tas mainās visu laiku, tāpat ar veģetāciju saistīts, kad lauksaimniecības zemes tiek apmežotas. Valsts mežos intensīvi būvē ceļus."
Savukārt AS "Latvijas Valsts meži" attālās izpētes eksperts Agnis Rečs sacīja: "Tā priekšrocība ir, ka šīs kartes ietver arī lauka apsekošanu, tātad tās netiek balstītas tikai uz attālās izpētes datu subjektīvu interpretāciju. Mums ir arī daži projekti, kuros mēs izmantojam tieši šos datus."
Topogrāfiskās kartes ir nozīmīgas arī pašvaldības darbā, piemēram, teritorijas plānojuma izstrādē.
Dienvidkurzemes novada Attīstības un uzņēmējdarbības daļas pārstāve Una Ržepicka noradīja: "Mēdzam arī topogrāfisko karti izmantot kā pamatkarti vai fonu ceļu kartes veidošanai un citu pašvaldības datu attēlošanai. Nākas pielietot arī situācijās, kad ir neskaidri objekti jāpēta."
Tomēr pašvaldība atzina, ka visbiežāk izmanto paši savu Dienvidkurzemes novada pašvaldības digitālo karti, jo aģentūras veidotajai esot arī trūkumi. "Karte lēni vilkās, nebija ērta, bieži nestrādāja. Es noprotu, ka pie šiem jautājumiem Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra ir strādājusi un situācija ir uzlabojusies," atzīmēja Ržepicka.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras veidotās kartes pieejamas publiskās datubāzēs. Pašreizējie kartēšanas darbi no Ventspils līdz Lietuvas robežai noslēgsies šī gada beigās.
2024. gadam kartogrāfijas nozarei plānotās kopējās izmaksas no valsts budžeta ir 4,4 miljoni eiro.
