Lielākā daļa pārvietota, atlikušos noķert – problemātiski
"Rīgas mežu" staltbriežu dārzs atrodas Ogres novada Tīnūžu pagastā aiz augstiem vārtiem iežogotā 100 hektāru meža teritorijā. No kopumā 48 staltbriežiem patlaban lielākā daļa dzīvnieku pārdoti un nogādāti jaunajam īpašniekam. Dienas vidū lielajā teritorijā brieži gan nav saredzami, bet pašvaldības uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa stāsta, ka dārzā vēl palikuši briežu buļļi, kurus šobrīd transportēt varētu būt bīstami. Tādēļ uz jauno mājvietu tos pārvedīs pavasarī.
"Dzīvnieki šobrīd tiek šeit baroti, bet viņi ir ļoti uzmanīgi. Viņi aiziet paēst un, kad visi ir aplokā, tad šeit mēs aizvelkam ar striķi vārtus ciet. Tad ar speciālistu palīdzību dzīvnieki palēnām tiek virzīti uz to aploka galu, uz tuneli, kur galā atrodas mašīna, un brieži tiek droši transportēti prom," briežu pārvietošanas procesu skaidro Bērziņa.
Taču šobrīd esot problemātiski pārvietot vēl atlikušos dzīvniekus. "Tagad divi brieži stāv vārtos, tā teikt – uz vakts, tikmēr pārējie iet paēst, un viņi pat vēl apmainās un mums diezgan problemātiski šobrīd atlikušos dzīvniekus šeit noķert," atzīst Bērziņa.
Videonovērošanas kameras rāda: šeit vēl ir apmēram 10 brieži – 5 vai 6 īpatņi ir ar ragiem, tātad buļļi, un pārējās ir mātītes un jaunlopi.
"Gaidām, kad buļļi nometīs ragus. Tas notiks martā, un tad skatīsimies, kā tālāk varam rīkot šo briežu pārvietošanu," saka Bērziņa.
Briežu dārza izveide bijusi kļūda
"Rīgas meži" briežu dārzu apsaimnieko kopš 2008. gada. Daudzu gadu garumā ganāmpulks netika attīstīts, proti, aplokā uzturējās pārāk mazs briežu skaits, lai veidotos augstvērtīgs ģenētiskais materiāls, stāsta Bērziņa.
Briežu dārza uzturēšana "Rīgas mežiem" izmaksājusi 40 tūkstošus eiro gadā. Iepriekš rīkotas vairākas neveiksmīgas izsoles, bet tagad dzīvnieki pārdoti audzētavai Vidzemes pusē. Saimniecības nosaukumu "Rīgas meži" pagaidām neatklāj, bet savu izvēli pamato ar tajā īstenotajiem labturības pasākumiem un mērķi šos briežus izmantot saimniecības ganāmpulka ģenētiskā materiāla uzlabošanai.
"Jāatzīst, ka tā ir bijusi kļūda izveidot šo briežu dārzu šeit. Kopējā ganāmpulka vērtība šobrīd ir nepilni 7000 eiro, bet lielāko summu veido uzturēšana un cilvēki, kas šo briežu dārzu apkalpo. Kopumā šajos gados aptuveni pusmiljons ir iztērēts," pavēsta Bērziņa. Šī teritorija ir arī tādā vietā, kur iepriekš nebija infrastruktūras.
"Tas viss uzņēmumam bija ļoti dārgs prieks, lai šo teritoriju attīstītu," viņa piebilst.
Briežu dārza vietā – vides izglītības centrs
"Rīgas meži" secina, ka staltbriežu populācijas selekcija un ganāmpulka uzturēšana neatbilst uzņēmuma darbības mērķiem. Turpmāk šo "Rīgas mežu" ilgstoši neskarto meža teritoriju Ogres novadā plānots attīstīt par vides izglītības centru un vārti šajā teritorijā būšot atvērti iedzīvotājiem, bet par žoga nojaukšanu uzņēmums vēl lems.
Mežs netiks izcirsts, netiks taisīta kailcirte. "Šī uzņēmumā ir iezīmēta kā rekreācijas teritorija. Te ir ļoti skaists egļu un priežu mežs, tādas teritorijas uzņēmumā ir gana daudz, bet šo mēs esam konkrēti atvēlējuši vides izglītībai, kur mēs stāstām par dabu, dzīvniekiem un visu, ko var redzēt Pierīgas mežos. Mums primāri bija izdarīt galveno darbu – atbrīvot šo teritoriju no briežiem, kas būs šogad izdarīts," uzsver Bērziņa.
Iedzīvotāju grupa iebilst – brieži jāizlaiž savvaļā
Tikmēr Ogres iedzīvotāju atbalsta grupa vairakkārt iestājusies pret "Rīgas mežu" plāniem likvidēt briežu dārzu, un pret ieceri savākts arī pusotrs tūkstotis parakstu portālā manablss.lv. Šo iedzīvotāju ieskatā – kompromiss būtu dzīvnieku izlaišana savvaļā, jo tas ar šī ganāmpulka indivīdiem darīts arī iepriekšējos gados. "Rīgas meži" šo scenāriju neīstenoja Valsts meža dienesta (VMD) iebilžu dēļ, jo nav zināms, kā tas ietekmētu savvaļas populāciju. Taču iedzīvotāji no "Rīgas mežiem" gaidīja diskusijas turpinājumu, saka ogrēniešu grupas pārstāve Inese Ozoliņa.
"Te nebija briežu dārzs klasiskā formā, tur nevarēja pabarot viņus ar burkāniem un viņi arī turējās tālāk no cilvēkiem, viņi dzīvoja maksimāli pietuvināti savvaļas apstākļiem. Tāpēc mēs lūdzām, vai nevar pārvest briežus uz mežu un izlaist tos savvaļā, jo tur viņiem ir tomēr iespēja izdzīvot. Un, ja VMD iebilda, tad mēs gribējām arī trīspusējas sarunas, satikties un parunāt kopā par risinājumiem, mēģināt pārliecināt. Nu, protams, ka vairāk nekādas sarunas nesekoja. Tikai publiska informācija, ka brieži pārvesti uz citu vietu," stāsta Ozoliņa.
Iedzīvotāji cerēja arī uz plašāku Rīgas pašvaldības iesaisti, bet ar atbildīgo komiteju tikšanās bijusi tikai vienu reizi pērn novembrī. Ozoliņa apšauba arī argumentu par dārgajām briežu uzturēšanas izmaksām, jo kapitālsabiedrība vienlaikus strādā ar lielu peļņu.
"Tā sistēma ir tā izveidota, ka organizācijas, institūcijas un visi eksperti viens otru atbalsta, un tie, kas pīkst, tiek nostumti malā.
Rīgas dome un tās kapiltālsabiedrībās tas, ka tu esi videi draudzīgs, laikam nozīmē, ka tev ofisā ir koka galdi un tu, iespējams, brauc ar elektroauto, bet katrā ziņā uz šo dzīvnieku aizsardzības jautājumiem mēs to attieksmi neredzējām. Diemžēl šo briežu lāsts ir tas, ka viņi dzīvoja Ogrē, kas ir tālu no Rīgas, un mēs redzam to attieksmi. Mēs vienkārši neesam viņu vēlētāji," pārdomās dalās Ozoliņa.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange iepriekš paudis, ka atrastais risinājums ir veids, kā likvidēt briežu dārzu, nenogalinot dzīvniekus.
