"Vēsturisks notikums 1919. gada 29. janvārī – Skrundas pilsētas atbrīvošana. Brīdī, kad 1. latviešu atsevišķais bataljons no Rīgas ir nepārtraukti atkāpies līdz Ventas līnijai. Būtībā ar šo Skrundas kauju iezīmējās mēnesi ilgs posms, kad bija iespēja veikt mobilizāciju." Tā par nozīmīgajiem notikumiem Skrundas pusē stāsta Kalpaka muzeja vadītājs Roberts Sipenieks. Kartes un fotogrāfijas, vēsturisku dokumentu kopijas par to, cik katram karavīram 1919. gadā pienācās kāda maizes šķēle vai gaļas gabals, var redzēt un piedzīvot Kalpaka muzejā "Airītēs", arī fotogrāfijās no Rudbāržiem, kur atradās Kalpaka bataljona štābs.
Par 29. janvāra notikumiem Skrundā stāsta Roberts Sipenieks:
"Latviešu atsevišķais bataljons jau pulksten 4.00 [naktī ] iziet no Rudbāržiem, tālāk pie Skrundas robežas divas rotas izvēršas kaujai. Cēsu rota pa lielceļu un pa kreisi no tā, no Rudbāržiem virzienā uz Skrundu Virsnieku rota pa labo pusi. 300 metrus aptuveni no Skrundas baznīcas un Skrundas muižas sākās kontakts."
Pēc vairākām stundām Skrunda bija atbrīvota, tas bija pirmais uzbrukums, pirmais solis uz priekšu pēc ilgstošas atkāpšanās. Tā bijusi taktiski ļoti nozīmīga kauja, jo izdevās noturēt Ventas upes līniju, kas Latviešu atsevišķajam bataljonam, kas zināms arī kā Kalpaka bataljons, ļāva tālāk mobilizēties Rudbāržu muižā izveidotajā štābā. Nu jau 21. gadu Karoga dienu atzīmē Skrundā. Sākotnēji tie bijuši mazāka mēroga pasākumi, bet vēlāk iesaistīti arī skolēni un jaunsargi.
Šogad pirmo reizi piedzīvojumu un izaicinājuma spēle "Jaunie Skrundas sargi" notiks poligonā "Mežaine", kur kādreiz atradās padomju armija un uzspridzinātais lokators, stāsta Skrundas Kultūras nama direktore Dita Ņuņēvica: "Manuprāt, tas ir labs veids, kā parādīt jauniešiem, kā tur tagad Latvijas armija ir sakārtojusi, kā vide mainījusies, kā tur notiek mācības zemessargiem. Tas arī varbūt kādu pamudina iestāties Jaunsardzē vai tālāk pēc vidusskolas kļūt par karavīru. Tas ir labs veids, kā parādīt, kas notiek mums apkārtnē. Pēc tam mēs ejam tradicionālā Karoga dienas gājienā no lielā karoga līdz piemiņas vietai Skrundas centrā, kur notiks piemiņas brīdis."
Spēlei "Jaunie Skrundas sargi" pieteikušās 38 komandas, vairāk nekā 200 skolēnu un jaunsargu, arī jaunie kadeti no Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas. Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes virsseržants Jānis Jaunzemis stāsta, ka šajā piemiņas gājienā tiek godāti un nesti vairāki karogi: "Karogu dienas gājienā tiek pulcināti arī vēsturiskie 1. latviešu atsevišķā bataljona karogi – 1. neatkarības rotas karogs, Cēsu rotas karogs un Atsevišķās studentu rotas karogs, kā arī jātnieku nodaļas karogs. Šīs vienības veidoja 1. atsevišķo latviešu bataljonu, kas bija pirmā latviešu pārstāvēta vienība, kas cīnījās Latvijas Neatkarības cīņās."
Atmiņu stāstos lasāms, ka 1919. gada 29. janvārī Skrundā spoži spīdējusi saule un bijis -15 grādus liels sals, Venta aizsalusi. Kauja uzvarēta, un virs Skrundas pacēlās sarkanbaltsarkanais karogs.
