ĪSUMĀ:
- Likuma prasību neizpildes dēļ plāno izraidīt 1213 Krievijas pilsoņus.
- Ar pamatotu iemeslu viņi vēl var lūgt uzturēšanas atļauju; jāskaidro – kāpēc tas nav darīts līdz šim.
- Sociālantropologs neparedz skaļu protestu, bet apspiesti viedokļi kādreiz var izlauzties ārā.
-
Izraidīt paredzēts 1213 personas
1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti.
Savukārt no personām, kas kavējās ar sava uzturēšanās statusa sakārtošanu Latvijā, 1344 līdz 30. novembrim ir iesniegušas dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai.
Līdz šim apkopotā informācija liecina, ka vēl 904 personas ir šķērsojušas Latvijas ārējo robežu un pametušas valsti.
Galīgais personu skaits, kurām likuma prasību neizpildes dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tikšot apkopots, jo nākamā gada 3. janvārī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz šī gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Jāņem vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas tikai uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi. Gadījumā, ja pārbaude nav nokārtota sekmīgi, šiem cilvēkiem ir nepieciešams līdz nedēļas beigām – 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Taču tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Pastāv iespēja legāli palikt Latvijā
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Madara Puķe norādīja, ka šiem 1213 Krievijas pilsoņiem vēl savā ziņā pastāvot iespēja, kā palikt Latvijā.
"Šiem cilvēkiem būs jāsniedz rakstisks paskaidrojums par neizbraukšanas iemesliem un par iespējamo izbraukšanas laiku, un pēc tam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sagatavos izbraukšanas rīkojumus, kas paredzēs, ka 30 dienu laikā valsts ir jāatstāj. Tā ir likumā noteiktā prasība, kas viņiem pašiem būs jāveic labprātīgi," stāstīja Puķe.
Bet, "ja šiem cilvēkiem tomēr ir kāds pamatots iemesls, lai tomēr pēc termiņa beigām iesniegtu dokumentus, piemēram, uzturēšanās atļaujai saistībā ar ģimenes apvienošanu, darbu vai kādu citu, tad jā, bet
tam ir jābūt likumiski pamatotam un paskaidrojumā būs jānorāda, kāpēc tas visos iepriekšējos termiņos nav ticis izdarīts," skaidroja Puķe.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde gan rūpīgi sekošot visam līdzi, lai nepalaistu garām kādu aizdomīgu darbību vai dokumentu.
Biedrības "Krievu balss Latvijai" valdes priekšsēdētājs Martins Levuškāns uzsvēra, ka būtu nepieciešama individuāla pieeja tiem cilvēkiem, kuri vēl nav nokārtojuši vajadzīgos dokumentus un ieguvuši uzturēšanās atļauju.
"Diezgan bieži tie ir cilvēki, kas ir ļoti izolēti no sabiedrības, jo dzīvo tādā kā savā burbulī, maz komunicē ar citiem cilvēkiem – tie galvenokārt ir vecākās paaudzes cilvēki, kuriem ir maz radinieku, viņi ir izolēti un pat nezina, kas notiek apkārt. Protams, ka visiem ir jāzina valsts valoda un ir jāstiprina Latvijas drošība, un, protams, ka tie cilvēki, kuri tiešām ir drauds Latvijai vai atbalsta Krievijas agresora politiku, – pret viņiem ir nepieciešams vērsties," sacīja Levuškāns.
Skaļi protesti maz ticami
Vai pastāv kādi drošības riski – protesti vai kas tamlīdzīgs no šo cilvēku puses, kam draud izraidīšana no valsts?
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš pētījis krievvalodīgo kopienu Latvijā, skaidroja, ka no Krievijas puses drauds, protams, pastāvot, un tajā ziņā vajadzētu būt piesardzīgiem.
Taču, runājot par šiem Krievijas pilsoņiem, sociālantropologs skaidroja, ka "šajos kara apstākļos viedokļi ļoti lielā mērā ir polarizējušies, un jebkādas novirzes no tādas ģenerālās līnijas tiek interpretētas daudz asāk, nekā tas būtu miera apstākļos," līdz ar to šobrīd mēs šos cilvēkus dzirdam mazāk.
"Mēs runājam acīmredzami par cilvēkiem, kas nav šeit iebraukuši pēdējā laikā, tie nav tūristi, kas šeit ir apmetušies uz dzīvi, bet acīmredzami cilvēki, kas šeit ir ilgstoši dzīvojuši, un mēs varam pieņemt, ka viņiem šī situācija nav patīkama vai pieņemama. Tāpēc mums vajadzētu uzdot šo jautājumu, kāpēc viņi nekādi nepauž savu neapmierinātību, un acīmredzami tas norāda uz tādu kopējo vārda brīvības atmosfēru pašreizējos apstākļos. Citiem vārdiem sakot, droši vien, ka cilvēkiem ir bail izteikties, paust savu neapmierinātību bailēs par to, ka viņi varētu vēl vairāk pasliktināt savus apstākļus," pieļāva Sedlenieks.
Tādas apspiestas emocijas un apspiesti viedokļi paši par sevi gan neizzūdot un tie varot pie kādiem izdevīgiem apstākļiem izlauzties ārā, norādīja sociālantropologs.
Tāpat arī, viņaprāt, versija, ka šie Krievijas pilsoņi beidzot esot integrēti Latvijas sabiedrībā un viņi saprotot, ka viņiem būtu jārunā latviski, esot maz ticama.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. Bet pērn septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz šī gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
PMLP informācija liecina, ka 3541 persona līdz šā gada 1. septembrim nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos valsts valodas pārbaudes atkārtotai veikšanai. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
