Šonedēļ Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus, kas ļaus valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba. Vēl likuma grozījumi būs jāskata trešajā – galīgajā lasījumā.
Valsts drošības dienests pārbaudījis vairāk nekā 7800 darbinieku kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Rakstiskā atbildē raidījumam "De facto" drošības dienests apstiprina, ka pārbaudes tagad ir plašākas:
"Kopumā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD ir pārbaudījis 7866 kritiskās infrastruktūras darbiniekus. Līdz šim VDD par neatbilstošām darbam kritiskās infrastruktūras objektos ir atzinis 115 personas. (..) VDD arī agrāk pārbaudīja kritiskās infrastruktūras objektu darbiniekus un personas, kurām pamatotu iemeslu dēļ (remontdarbu vai citu pakalpojumu nodrošināšana) nepieciešams iekļūt kritiskās infrastruktūras objektu teritorijā. Vienlaikus kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā šādu pārbaužu skaits ir ievērojami pieaudzis."
Tāpat arī drošības dienestā norāda, ka
kritiskās infrastruktūras objektu vadītāji pievērš lielāku uzmanību saviem darbiniekiem un biežāk lūdz tos pārbaudīt.
Prezidenta padomnieks raidījumā "Krustpunktā" norādīja, ka redzot piemērus Ukrainā, pieaugusi izpratne par riskiem.
"Tā Ukraina visiem palīdz ieraudzīt to, kas iepriekš likās neiedomājams. Kādas visādas riebeklības var darīt. Tādēļ ir pielāgota mūsu risku analīze un pretdarbība. Tā ir pozitīva ziņa, ka dienesti un cilvēki, kas ir iesaistīti apskatās ko viņi dara un cik viņiem var uzticēt kritiskajā infrastruktūrā," sacīja Aivars Puriņš, Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos.
"Var droši teikt, ka drošības iestādes ir pilnveidojušas savu darbu. Arvien vairāk redzam dažādus kriminālprocesus pret pro kremliskiem aktīvistiem," komentēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava ("Nacionālā apvienība").
Bet vai šie darbinieki joprojām strādā šajos uzņēmumos? Atbildi rast nav viegli. Jautājām uzņēmumam "Latvenergo". Atbildēja, ka sadarbība ar drošības iestādēm ir klasificēta informācija. Līdzīgas atbildes sniedza arī "Latvijas Dzelzceļš", "Gaso" un "Latvijas gāze".
Lielākajā daļā uzņēmumu un valsts iestādes, kuras uztur kritisko infrastruktūru šo uzdevumu uztver profesionāli, sadarbojas un ņem vērā ieteikumus, saka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā "Cert". Ir gan pāris izņēmumi.
Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns sacīja: "Manuprāt, ir labi, ka viņus tagad pamana un baksta to skudru pūzni. Varētu diskutēt, ka to vajadzēja agrāk, bet nav tā, ka tas nav darīts."
"Cert" norāda, ka uz vienas rokas pirkstiem ir saskaitāmi tie uzņēmumi, kuriem būtu jāveic būtiski uzlabojumi.
"Tie iemesli arī ir dažādi. Citreiz tas ir finansējums, citreiz nespēja atpazīt, ka kiberdrošība ir prioritāte. Līdz ar to uzņēmuma ķēdē darbinieki, kas par to ir atbildīgi, nespēj tajā ķēdē aiznest līdz darīšanai," atzina Teivāns.
Puriņš norādīja: "Lai tā kritiskā infrastruktūra tiktu aizsargāta, tur vajag atbildīgo amatpersonu nozīmēt vai darbinieku, kurš ar to dienu dienā nodarbojas. Tas viss prasa naudu. Tas nav tikai tāds papīra uzrakstīšanas un sadarbības jautājums."
"Cert" atzīmēja, ka riski par nelojāliem darbiniekiem ir un būs. Tāpēc svarīga uzņēmumu un iestāžu segmentācija, lai katram darbiniekam būtu pieeja tikai pie tiem objektiem un dokumentiem, kas nepieciešami viņa darba uzdevumu pildīšanā. Jautājot – kā atšķiramies no kaimiņvalstīm, "Cert" norādīja, ka kopumā neatpaliekam un infrastruktūra ir sagatavota iespējamiem incidentiem.
Atgādināsim, ka uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" 2016. gadā tika aizturēts darbinieks aizdomās par spiegošanu. Tiesa darbinieku atzina par vainīgu un piesprieda 3 gadus ilgu cietumsodu.
