Kopš 2017. gada mednieki iesaistās Nacionālo bruņoto spēku rīkotās kopīgās praktiskās mācībās, arī militāro iemaņu apgūšanā. Šobrīd Nacionālās drošības likums paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā izrādīt bruņotu pretošanos ir tiesības arī iedzīvotājiem. Tomēr, lai reāla iebrukuma situācijā mednieki, kas vēlas, varētu legāli iesaistīties valsts aizsardzībā, viņam ir jābūt Zemessardzē, izņemot tos, kuri jau strādā kādā no iekšlietu struktūrām.
"Pamatā iedzīvotāji sadalās divās grupās, – ir personas, kurām ir tiesības piedalīties karadarbībā, tā saucamie kombatanti, un pārējie visi ir civiliedzīvotāji. Vispareizākā un legālākā forma būtu šo cilvēku iesaistīšanās, kļūšana par kombatantu, proti, iesaistīšanās Nacionālo bruņoto spēku vienībās Zemessardzes vienībās. Pašas par sevi mednieku biedrības, Mednieku savienība nekādā ziņā kara gadījumā automātiski nekļūst par kombatantu, tātad personu loku, kurām ir tiesības piedalīties karadarbībā," skaidroja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba vecākais jurists Viesturs Zauls.
Lai medniekiem skaidrotu, kas ir Zemessardze, kā tajā iestāties un kā tā darbojas, tiek rīkoti semināri. Vienu no tādiem aizvadījis Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljons, uzrunājot daļu Kurzemes mednieku.
Kopā sanākšanā arī uzsvēra, ka tas ir drošības jautājums, jo tiek pārbaudīta arī mednieku lojalitāte valstij, ne visi mednieki tādi esot. Daudz soļu, kā pareizāk rīkoties valsts veiksmīgai aizsardzībai, parāda arī karš Ukrainā.
"Ja tu neesi kombatants karavīrs un esi paņēmis ieroci, tevi var abas karojošās puses ietekmēt. Ukrainas pieredze rāda to, ka pelēkajā zonā, nekontrolētajā ļoti daudz cilvēku parādās ar ieročiem. Un, ja skatāmies vai klausāmies ziņas, tad ļoti daudz Harkivas apgabalā krievu vienības iefiltrējas Ukrainā tieši kā civiliedzīvotāji, pārģērbušies civilās drēbēs un ar noslēptiem ieročiem," klāstīja Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris, pulkvežleitnants Rinats Ažēns.
Daļa sanākušo mednieku sacīja, ka vēlētos iesaistīties aizsardzībā, bet Zemessardzē nevar iestāties laika trūkuma, veselības vai vecuma ierobežojuma dēļ.
"Nu acīmredzot ir jābūt sakārtotai likumdošanai, lai varētu [piesaistīt] tos medniekus, kuri ir lojāli, kuri jau iepriekš iesaistījušies kopējās apmācībās, kaut arī viņi nav zemessargi. Un attiecīgi, kā saka, ekipētas ar atšķirības zīmēm, iekļaut vai nu Zemessardzē, vai bruņoto spēku sastāvā," sacīja mednieku kluba "Apriķi" mednieks Gints Kaktiņš.
"Mums ir dots starta sākums, un šai kārtībai nav jānāk no kaut kādas Briseles vai no kaut kādiem tur ministrijas augstākajiem kabinetiem, tam jānāk no iedzīvotājiem, no cilvēkiem, no tiem, kuri bauda šo drošību.
Un, es domāju, ka tas ir vispareizākais veids, kā mēs ar savu iniciatīvu nākam ar saviem priekšlikumiem, tie priekšlikumi tiek pārbaudīti, izdiskutēti," norādīja Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs.
Šobrīd Latvijā ir ap 22 000 mednieku, no kuriem daļa jau ir Zemessardzē vai dien kādā no iekšlietu struktūrām.
