"Priekšvēlēšanu gaisotnē diskutēt par šādiem sarežģītiem jautājumiem ir ļoti problemātiski, jo šajā gadījumā populisms ņem virsroku un attīstām idejas, kas pēc būtības ir bīstamas Latvijas demokrātijai," pauda Logina.
"Šo jautājumu nevaram risināt uzkarsētā priekšvēlēšanu gaisotnē, mēģinot noķert vēl pēdējos punktus pirms [Eiropas Parlamenta] vēlēšanām," par opozīcijas frakciju rosinātajiem grozījumiem likumā sacīja ministre.
Viņa pauda cerību, ka šāda iecere netiks pieņemta un "Progresīvie" no savas puses darīšot visu, lai debates netiktu pielīdzinātas aģitācijai.
"Tas ir absurds un drauds Latvijas demokrātijai," piebilda Logina.
Vienlaikus mediju politikas pamatnostādnēs definēts, ka mediju nozarei jākļūst spēcīgākai pašregulācijā, lai tās pieņemtie lēmumi būtu pārdomāti un kvalitatīvi.
KONTEKSTS:
Saeima 23. maijā nodeva skatīšanai komisijās opozīcijas deputātu ierosinājumu priekšvēlēšanu debates rīkot tikai valsts valodā, tās pielīdzinot priekšvēlēšanu aģitācijai. Likumprojekts vēl jāskata trijos lasījumos.
Likumprojekts paredz, ka priekšvēlēšanu debates uzskatāmas par priekšvēlēšanu aģitāciju un līdz ar to tās var notikt tikai valsts valodā (tai skaitā latgaliešu rakstu valodā) vai lībiešu valodā. Tikmēr izskan iebildumi, tostarp no Latvijas Žurnālistu asociācijas, norādot, ka tad debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai. Asociācijas ieskatā iecerētās izmaiņas nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā.
Šis jautājums nokļuva deputātu dienaskārtībā pēc tam, kad sabiedrībā plašu rezonansi izraisīja Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums rīkot Eiropas Parlamenta vēlēšanu debates krievu valodā Rus.LSM.lv. 22. maijā LTV galvenā redaktore Sigita Roķe, konsultējoties ar LTV Redakcionālo padomi, nolēma no tām atteikties.
