Egle apgalvoja, ka inovāciju uzņēmumiem un nozares komersantiem kopumā naudas piesaistes problēmas vērojamas visā Eiropā. Tāpēc ar finanšu nozari, tajā skaitā bankām, šodien domnīcā runās par to, kāpēc kredītiestādes neuzticas aizsardzības jomai.
"Finansējuma pieejamība aizsardzības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem ir saasinājusies jau līdz ar finanšu kapitālo remontu.
Ja uzņēmumiem 2019. gadā bija vieglāk kādu kredītu dabūt, tad aizsardzības industrijai vajadzēja iet ar Aizsardzības ministrijas atbalstu, lai kontus bankās atvērtu. Situācija bija ļoti smaga," pastāstīja federācijas vadītāja.
Naudas pieejamības jautājumi tiek risināti jau gana ilgi, lai Finanšu nozaru asociācijai un Latvijas Bankai rosinātu izpratni, ka aizsardzības industrija ir ļoti regulēta un šajā nozarē tiek pārvaldīti gan klienti, gan piegādātāji. Aizsardzības industrija, pēc Egles teiktā, bez pašas finanšu nozares ir vienīgā, kurai ir atsevišķas finanšu atbilstības vadlīnijas, līdz ar to uzņēmumi ir labi informēti gan par sankciju riskiem, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites ierobežošanu.
"Paradokss bija 2022. gada pirmajos kara mēnešos, kad saprotām, ka ir jāpalīdz Ukrainai, bet bankas turpināja birokrātisko pieeju, pieprasot papildu informāciju, un palīdzība ievilkās vairākus mēnešus," norādīja Egle, velkot paralēles ar Ungārijas rīcību, bloķēto Eiropas Savienības atbalstu Ukrainai. "Mēs bijām līdzīgā situācijā ar finanšu nozari."
Papildu iemesls atturībai finansēt aizsardzības uzņēmumus bija Eiropas Savienības regulējums saistībā ar taksonomiju, kas aizsardzības industriju nolika neilgtspējīgas nozares pusē. "Kā var drošību uzskatīt par neilgtspējīgu?" vaicāja Egle.
Līdz ar to finansējumu ir grūtības piesaistīt ne vien no Latvijas bankām, bet arī no Eiropas fondiem.
"Eiropas fondi jau arī nebija pieejami.
Eiropas izpratne sāka mainīties politiskā līmenī līdz ar pirmo [Krievijas] iebrukumu [Ukrainā] 2014. gadā, bet paralēli gāja iniciatīvas par ilgtspēju, kas bloķēja finanšu pieejamību industrijai.
Taksonomija bija tas brīdis, kad sapratām, ka tā nav tikai Latvijas, bet visas Eiropas aizsardzības industrijas lielā problēma," atzina Egle.
Viņa norādīja, ka pērnā gada nogalē Eiropas aizsardzības ministri apvienojās kopīgā uzstādījumā Eiropas Investīciju bankai, ka šī pieeja ir jāmaina. "Skaidrs, ka ražošanas kapacitāte vairs nevar tikt pacelta, kā mūsu nozarē tradicionāli bija, no draugu, ģimenes locekļu un uzkrājumu atbalsta. Domāju, ka šobrīd esam šo Rubikonas upi šķērsojuši, lai tuvinātos un saprastu viens otru," pauda federācijas vadītāja.
