Minētās 1213 personas līdz likuma grozījumos atvēlētajam termiņam – 30. novembrim – nav iesniegušas dokumentus jebkādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Latvijā, kā arī nav pieejama informācija, ka šie cilvēki jau būtu pametuši valsti.
No personām, kas kavējās ar sava uzturēšanās statusa sakārtošanu Latvijā, 1344 līdz 30. novembrim ir iesniegušas dokumentus kādas uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Līdz šim apkopotā informācija liecina, ka vēl 904 personas ir šķērsojušas Latvijas ārējo robežu un pametušas valsti, informē pārvalde.
Galīgais to personu skaits, kurām likuma prasību nepildīšanas dēļ nāksies pamest Latviju, vēl tiks apkopots, jo 2024. gada 3. janvārī spēku zaudēs pastāvīgās uzturēšanās atļaujas tiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecas Imigrācijas likuma grozījumi un kuri līdz 2023. gada 31. decembrim nebūs iesnieguši pieteikumu Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Svarīgi ņemt vērā, ka šis dokumentu iesniegšanas termiņš attiecas tikai uz personām, kuras līdz 30. novembrim bija atkārtoti kārtojušas valsts valodas pārbaudi, uzsver PMLP.
Gadījumā, ja valsts valodas pārbaude nav nokārtota sekmīgi, pārvalde īpaši uzsver nepieciešamību līdz šī gada 31. decembrim pieteikties atļaujai, kas Latvijā ļautu uzturēties divus gadus, lai netiktu pārtraukta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana un turpmākā uzturēšanās Latvijā nekļūtu nelikumīga.
Pārvalde īpaši uzsver, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja zaudēs spēku no 2024. gada 3. janvāra arī tad, ja Krievijas pilsonis būs iesniedzis pieteikumu cita veida uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Šajā gadījumā persona varēs turpināt uzturēties Latvijā līdz galīgā lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļauju, bet jāņem vērā, ka uzturēšanās atļaujas karte, kuras derīguma termiņš būs beidzies, nebūs izmantojama ceļošanai, kā arī var būt apgrūtināta sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana.
Tie Krievijas pilsoņi, kuriem ir attaisnojoši iemesli nekārtot latviešu valodas pārbaudi, var iesniegt dokumentus uzturēšanās atļaujai līdz 2024. gada 31. martam. Atļauja uzturēties Latvijā tiks piešķirta uz diviem gadiem. Par attaisnojošiem iemesliem var tikt uzskatīti būtiski ar veselību saistīti iemesli vai citi no personas gribas un rīcības neatkarīgi iemesli.
Dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neiesniegušo, Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu izraidīšanas process būs ļoti sarežģīts un smagnējs, 6. decembrī Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā atzina PMLP priekšniece Maira Roze.
KONTEKSTS:
Pirms Imigrācijas likuma grozījumiem cilvēki, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā vienkāršotā kārtībā, bez nepieciešamības kārtot valodas pārbaudi. Bet pērn septembrī Imigrācijas likums grozīts, un viņiem līdz šī gada 2. septembrim bija obligāti jānokārto valsts valodas zināšanu eksāmens sarunvalodas līmenī.
Tomēr Saeima nolēma ļaut tiem, kam ar pirmo reizi neizdotos nokārtot pārbaudi, to atkārtoti kārtot līdz novembra beigām, tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Tiem, kuri eksāmenu kārtoja divas reizes, bet nenokārtoja, kā arī tiem, kuri to nenokārtoja attaisnojoša iemesla dēļ, tika dota iespēja pieteikties uzturēšanās atļaujas saņemšanai uz diviem gadiem, saglabājot pabalstus un valsts apmaksātu veselības aprūpi.
PMLP informācija liecina, ka 3541 persona līdz šā gada 1. septembrim nebija iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos valsts valodas pārbaudes atkārtotai veikšanai. Līdz ar to šīm personām Latvijas teritorija bija jāatstāj līdz 2023. gada 30. novembrim.
Ja šīs personas tomēr vēlējās turpināt uzturēties Latvijā un tām bija tiesības pretendēt uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, varēja iesniegt atbilstošu pieteikumu PMLP.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
