Jau pašlaik tiesu praksē "nosacītā brīvības atņemšana" tiek piemērota komplektā ar probācijas pasākumiem, piemēram, ārstēšanās no atkarībām, izglītošanās vai resocializācijas programmas, lai atturētos no jauniem pārkāpumiem. Tādēļ TM reformas soda būtību lielos vilcienos nemainīs. Tāpat kā līdz šim tiesa noteiktos gadījumos pārkāpējām reālas brīvības atņemšanas vietā varēs piespriest atrašanos probācijas uzraudzībā uz noteiktu termiņu.
Galvenais iemesls šai reformai – atteikšanās no jēdziena "nosacīts sods", kas sabiedrībai rada iespaidu, ka sods ir "neīsts".
"Tādai tiesiskai skaidrībai ir būtiski, lai arī likumā šis maldinošais priekšstats nepastāvētu," skaidroja TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Bet ir dažas būtiskas nianses, kādēļ šīs izmaiņas nav tikai terminoloģiskas. Būtiskākais – kā mainīsies atlikušā soda izciešana, ja pārkāpējs soda izciešanas laikā neievēros probācijas noteikumus. Piemēram, ja pārkāpējam tiek piemērots nosacītais sods, teiksim uz diviem gadiem un viņš pusotru gadu ir pildījis soda nosacījumus, bet pēdējā pusgadā veic pārkāpumu, tad viņam jādodas cietumā un jāpiespriež viss piespriestais divu gadu cietumsods. Savukārt probācijas uzraudzības gadījumā, ja ir līdzīga situācija, tad jāizcieš būtu tikai atlikušie seši mēneši.
Šādus grozījumus TM bija sagatavojusi jau šī gada jūlijā, bet pēdējā brīdī tos atsauca no valdības darbakārtības, saņemot ekspertu kritiku.
Piemēram, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") toreiz pauda bažas tieši par atlikušā soda izciešanas kārtību pārkāpuma gadījumā. Kā arī par to, ka dzērājšoferi, kuri avārijās nogalinājuši cilvēkus, pēc šādas reformas cietumsoda vietā tikt cauri ar probācijas uzraudzību.
"Tāpēc esmu bažīgs, piesardzīgs. Tie, kas kritizē nosacītu notiesāšanu, viņi grib, lai būtu reāla brīvības atņemšana, nevis vēl maigāks risinājums," skaidroja Judins.
TM jaunajā sodu reformas projektā šīs šaubīgās vietas nav labotas. Projekts ir identisks vasarā virzītajam. Aizvadīto mēnešu laikā ministrija vienojusies ar Saeimas Juridisko komisiju, ka valdība vēlreiz virzīs tieši tādu pat sodu reformas projektu, bet nepieciešamos uzlabojumus un precizējumus veiks Saeimas deputāti, lemjot par konkrētajiem likuma grozījumiem.
