Pašlaik no kopumā 25 veco elektrovilcienu sastāviem darbu ikdienā turpina septiņi. Arī tos no sliežu līnijām ņems nost, kad Latvija saņems atlikušās "Škodas". Un pēc tam 13 pilni sastāvi turpinās stāvēt depo.
"13 sastāvus mēs paturam rezervē. Attiecīgi šie 13 vilcieni ir tādā tehniskajā stāvoklī, kur papildu ieguldījumi nav nepieciešami. Tie ir ekspluatējami. Ja rodas tāda vajadzība, tad šos vilcienus var droši laist līnijās, un tie ir spējīgi pārvadāt pasažierus," pastāstīja "Pasažieru vilciena" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītājs Edgars Butāns.
Par atlikušo 12 sastāvu likteni vēl lems. Taču, kā norāda "Pasažieru vilciens", steigas šajā ziņā nav, jo vietas depo pietiekot visiem. Kā viens no potenciāliem variantiem varētu tikt izskatīta iespēja šos vilcienus pārdot.
Tā kā tie savus pienākumus uz sliedēm beidza pildīt tikai nesen, teorētiski tos varētu mēģināt pārdot kādai citai valstij, lai turpina lietot. Taču Dzelzceļa muzeja zinātniski pētnieciskā darba vadītājs Toms Altbergs zināja teikt, ka vecuma un sliežu platuma dēļ vilcienus pārdot būs grūti.
"To morālais un faktiski arī fiziskais nolietojums ir tik ievērojams, ka nez vai kādam varētu būt liela interese,"
sacīja Altbergs, apliecinot, ka veco vilcienu ceļš varētu būt uz metāllūžņiem: "Metāllūžņos ir sagrieztas arī daudz jaunākas ritošā sastāva vienības, kas ir ražotas relatīvi nesen, jo pieprasījums pēc šī platuma vagoniem, lokomotīvēm pasaulē jau nekur nav, izņemot Krieviju, kur arī ir modernāki vilcieni."
Dzelzceļa muzejs gan kādu no šiem vilcieniem labprāt iegūtu savā īpašumā, jo tiem ir muzejiska vērtība. Taču tam trūkst finansējuma un vietas muzejā, kā arī faktiski šī modeļa pārstāvis muzejā jau atrodas, tikai vecāks – ražots tālajā 1963.gadā un no aprites izņemts 2004. gadā.
