Slavenais selekcionārs – tikai četrus gadus jaunāks par Latviju – mūžībā devies pirmdienas, 27. maija, rītā 101 gada vecumā.
Jānis Vasarietis bērnību pavadījis inteliģentā un pārtikušā ģimenē, ieguvis labu izglītību un apguvis piecas svešvalodas.
Viņa tēvs Fridrihs Zommers-Vasarietis bija viens no tiem, kas 1919. gadā no jauna izveidoja Studentu bataljonu. Un tieši viņa vadībā izdevās noturēt Bermonta vadīto karaspēku Daugavas kreisajā krastā un neļaut šķērsot Daugavu.
Otrā pasaules kara laikā Jānis Vasarietis iesaukts vācu armijas izveidotajā latviešu lidotāju pulkā pie Grobiņas, pēc tam strādājis rotas kancelejā. Pēc Otrā pasaules kara nonāca PSRS armijas gūstā un izsūtīts uz Krieviju, Rjazaņas apgabalu, kur pavadījis nepilnus divus gadus.
Pēc tam Vasarietis atgriezies Latvijā un iestājies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. Izaudzinājis četrus bērnus, bijis ķīmijas un fizikas skolotājs.
Vasarietis, kurš radījis 260 liliju šķirnes, arī licis pamatus dienliliju selekcijai un popularizēšanai.
Vasarietim pēc Latvijas neatkarības atgūšanas deviņdesmito gadu beigās piešķirts Latvijas Valsts augstākais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis. Tāpat viņš apbalvots ar Nacionālo bruņoto spēku Goda rakstu par ieguldījumu aviācijas vēstures saglabāšanā un ieguldījumu patriotiskās audzināšanas veicināšanā.
Saglabājot tēva, Lāčplēša ordeņa kavaliera Fridriha Zommera-Vasarieša piemiņu, Jānis Vasarietis regulāri viesojās skolās, lai stāstītu par Latvijas Brīvības cīņām.
2015. gadā tika izdota grāmata par Jāņa Vasarieša neparasto un dažādiem notikumiem bagāto dzīvi.
Atvadas no Jāņa Vasarieša notiks ceturtdien, 30. maijā.
