Valsts kanceleja informēja, ka Puriņš pašlaik ir Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos un Nacionālās drošības padomes sekretārs Valsts prezidenta kancelejā. No 2019. līdz 2023. gadam viņš bija aizsardzības padomnieks Latvijas pārstāvniecībā NATO, Aizsardzības ministrijas pārstāvju NATO un Eiropas Savienības nodaļas vadītājs. Laika posmā no 2015. līdz 2019. gadam konkursa uzvarētājs ieņēma valsts sekretāra vietnieka amatu nodrošinājuma jautājumos Aizsardzības ministrijā, savukārt no 2014. līdz 2015. gadam pildīja Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktora pienākumus.
Pirms tam Puriņš ieņēmis dažādus amatus Aizsardzības ministrijā, kā arī bija lektors Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu un Aizsardzības ministrijas pārstāvis resursu jautājumos Latvijas pārstāvniecībā NATO.
Potenciālajam Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram ir Lielbritānijas Kranfīldas universitātes maģistra grāds globālajā drošībā, kā arī viņš ir absolvējis Latvijas Universitāti, iegūstot maģistra un bakalaura grādu ekonomikā. Puriņš ir pabeidzis Baltijas Aizsardzības koledžas Augstākās vadības studiju kursu.
Konkursā uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu bija pieteikušies 13 kandidāti un pretendentu atlase norisinājās trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Konkursa otrajā kārtā pretendenti atlases komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par būtiskākajiem aizsardzības nozares izaicinājumiem turpmākajos četros gados un kā tiem sagatavoties. Visbeidzot konkursa trešajā kārtā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: komandas vadīšana, orientācija uz attīstību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, stratēģiskais redzējums.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Tās sastāvā bija Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, kā arī Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris. Tāpat pretendentu novērtēšanai tika piesaistīti neatkarīgi novērotāji: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.
KONTEKSTS:
Ilggadējais AM valsts sekretārs Jānis Garisons pērn decembra vidū iesniedza atlūgumu. Kā galveno iemeslu aiziešanai Garisons minēja viedokļu nesaskaņas ar ministru Andri Sprūdu ("Progresīvie"), kurš situāciju nekomentēja, vien norādīja, ka ir pieņēmis Garisona atlūgumu un novērtē viņa paveikto aizsardzības nozarē.
