Kultūršoks

Kultūršoks: Kanibalizēs reģionālo mediju saturu?

Kultūršoks

Kultūršoks: Vai kara laikā (ne)spēlēt Čaikovski?

Kultūršoks: Kanibalizēs reģionālo mediju saturu?

«Kaitniecība un kanibalizācija» – mediju organizācijas pieprasa atsaukt reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Latvijas Reģionālo mediju asociācija un Latvijas Preses izdevēju asociācija pieprasa Kultūras ministriju atsaukt 1,36 miljonus eiro vērto reģionālo mediju satura digitalizācijas projektu. Latvijas Nacionālā bibliotēka būtu gatava sākt digitalizēt reģionālo mediju fotogrāfiju arhīvus, audiovizuālos materiālus jau aprīlī. Mediji neredz sev ieguvumus projektā, kurš izmaksā tieši tikpat, cik valsts šogad piešķīrusi reģionālo un diasporas mediju satura radīšanai.

ĪSUMĀ: 

  • Eiropas Savienības Atveseļošanas programmā reģionālo mediju satura digitalizācijai piešķirti 1,36 miljoni eiro.
  • Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstrādātais digitalizācijas projekts reģionālos medijus padara par satura donoriem, mediji ar šo lomu nav mierā.
  • Reģionālajiem medijiem ir citas intereses saistībā ar satura digitalizāciju.
  • Mediju organizācijas pieprasa atsaukt projektu, kurā viņi neredz sev nekādus ieguvumus.
  • Satura digitalizācijai piešķirtā nauda ir tikpat liela, cik valsts caur Mediju atbalsta fondu šogad plāno novirzīt reģionālo un diasporas mediju radītā satura atbalstam.

Reģionu medijiem lielas gaidas par satura digitalizācijas projektu

Agita Puķīte "Neatkarīgajās Tukuma Ziņās" strādā 20 gadus un raksta teju par visu – par pašvaldības darbu, tiesu lietām, kultūras dzīves notikumiem un atbild uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem. "Varbūt jaunajiem žurnālistiem liekas, ka laukos nekas nenotiek, bet patiesībā visas lietas sākas laukos. Mums ir jābūt tur, kur ir cilvēks," par savu misiju stāsta Agita Puķīte. 

Laikraksts ar 2300 abonentiem iznāk divas reizes nedēļā. Vienu laikraksta numuru izlasa ap 28 tūkstoš iedzīvotāju. "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" saturu rada trīs cilvēku komanda. Laikraksta galvenā redaktore, kura vada arī Reģionālo mediju asociāciju, Ivonna Plaude atzīst, ka laikrakstā būtu slodze vēl vismaz trīs darbiniekiem: "Bet mēs to vienkārši nevaram šobrīd atļauties. Šis lielā mērā ir misionāru darbs, jo normāliem cilvēki šeit strādāt… tur jau jābūt īpašām ģimenēm."

Līdzīgi būtu arī citu reģionālo mediju stāsti. Tāpēc izdevēji ar lielām gaidām raudzījās uz Eiropas Savienības Atveseļošanas programmā paredzētajiem 1,36 miljoniem eiro reģionālo mediju digitalizācijai, cerot, ka katrs varēs startēt tajā ar saviem attīstības projektiem. Laikraksta "Latgales Laiks" valdes locekle Iveta Valpētere stāsta, ka viņas vadītajam  medijam vajadzību ir ļoti daudz: "Mums nav ne podkāstu, mēs labprāt attīstītu mājaslapu, jo mēs, "Latgales Laiks", Latgales reģionā – Daugavpilī, Ilūkstē, Augšdaugavas novadā vispār esam vienīgais latviešu valodā iznākošais laikraksts, bet mums pagaidām nav to resursu, lai mēs varam saviem lasītājiem, ne drukātās avīzes lasītājiem, bet interneta lasītājiem pienest to informāciju."

Projektā tā virzītāju un reģionālo mediju intereses nesaskan

Taču, iepazīstoties ar programmas nosacījumiem, reģionālie mediji drīz vien saprata, ka Kultūras ministrija un projekta īstenotājs – Latvijas Nacionālā bibliotēka – viņus šajā digitalizācijas projektā redz tikai kā pašu radītā satura donorus. Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude ir pārliecināta, ka no piedāvātā projekta medijiem nav nekāda labuma: "Gluži otrādāk – kaitniecība. Te mēs saskatām mūsu radītā satura, mūsu īpašuma kanibalizācijas procesu. Te ir vēl viens bīstams punkts šajā projektā, mums bija bažas, ka šo  uzstādīs, ka, lūk, mēs jums naudu iedevām." 

Latvijas Nacionālā bibliotēka sevi redz nevis kanibāla, bet kultūras mantojuma saglabātāja lomā. Reģionālā prese bibliotēkai jau iesniedz savu obligāto laikraksta eksemplāru, no kuriem daļa ir digitalizēta. Tagad ar Kultūras ministrijas atbalstu un Eiropas naudu bibliotēka grib saglabāt reģionālo mediju audiovizuālo saturu – vēsturiskas fotogrāfijas un ierakstus. LNB Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere norāda, ka mediju prioritātes viņai grūti komentēt, taču bibliotēkas uzdevums ir turpināt darbu pie infrastruktūras, lai digitāli saglabātu zūdošo kultūras mantojumu:

"Valsts no savas puses identificē vērtīgu grupu, kura netiek sistemātiski saglabāta, un šis projekts ļauj vismaz daļu no satura, kas vēl ir pieejams, saglabāt.

To mēs arī no mediju organizācijām dzirdam, ka daļa jau dažādo VHS kasešu vai cita veida fizisko materiālu ir bojāti vai gājuši bojā, nav saglabāti. Mēs vēl tā kā vismaz varam  paspēt ielēkt vilcienā."

Mediju ieguvumi – alternatīvs arhīvs

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs uzsver, ka no medijiem nekas netiek pieprasīts: "Runa ir par saturu, kuru mediji redzētu un uzskatītu kā par lietderīgu digitalizēt, tā izvēle būtu viņu pusē – izvēlēties, kādas satura vienības viņi gribētu nodot Latvijas Nacionālajai bibliotēkai glabāšanā." LNB Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere domā, ka reģionālajiem medijiem no šī projekta būtu vairāki ieguvumi: "Pirmkārt jau viņu arhīvi tiek digitalizēti. Tas noteikti ļauj viņiem sakārtot, sistematizēt arhīvus un saglabāt, un pašiem būt drošiem, ka viņi piekļūs šai arhīvu sadaļai." Reģionālajiem medijiem pašu saturs būtu jāatdod bez maksas. Tie  nepelnītu no digitalizētā satura tālākas izmantošanas. Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Līga Stafecka saprot reģionālo mediju bažas: "Ir skaidrs, ka kopumā sabiedrība varbūt vairāk varēs piekļūt digitālajam saturam, ko rada reģionālie mediji, bet noteikti reģionālajiem medijiem ir pamats pretenzijai, kas ir tas, ko viņi no šī iegūst, un mūsdienās, kad saturs patiešām ir jāpielāgo arī laikmeta pārmaiņām, cilvēku mediju patēriņš ir mainījies, mainījušies paradumi.

Noteikti reģionālajiem medijiem ir daudz digitālo pilnveidošanās vajadzību. Un šis investīciju plāns to nepiedāvā, tas vispār koncentrējas uz bibliotēkas, uz krājuma mērķi, nevis uz reģionālajiem medijiem." 

Biznesa augstskolas "Turība" lektors, mediju eksperts Aleksandrs Mirļins norāda, ka daļai reģionālo mediju jau ir savi digitalizētie arhīvi: "Valstij ir noteikta procedūra, kādā veidā e-izdevumi nonāk līdz bibliotēkai. Un kādēļ jāveido paralēla sistēma? Es domāju, ka problēma ir tur, iespējams, ka, gatavojot šo projektu, nebija pietiekami izvērtēta esošā situācija. Tai skaitā varbūt juridiskā ekspertīze ir vajadzīga šim projektam."

Nelietderīga naudas tērēšana, ja tā domāta mediju atbalstam

Atsaukt projektu pieprasa gan Latvijas Reģionālo mediju asociācija, gan Latvijas Preses izdevēju asociācija. Atsaukuma pieprasītāji uzskata, ka projekts nav sagatavots un tajā ļoti daudz neskaidrību. Sākotnēji tas attiecināts uz 50 reģionālajiem medijiem, lai gan to skaits realitātē sasniedz tikai 35. Dokumentos ir jēdziens "pašvaldību reģionālie mediji", lai gan pašvaldību finansētie informatīvie izdevumi neatbilst mediju definīcijai. Tāpat katra puse min citas projekta summas. Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude nespēj saprast, kā tādu projektu Kultūras ministrijas vadība varēja parakstīt:

"Kas tas ir par projektu? Kādā veidā tas ir sagatavots?

Kā viņu varēja apstiprināt ministrijā, ja mēs redzam, ka izejošie skaitļi, paši pamata skaitļi, kam tad šis atbalsts tiks sniegts, 5 vai 50 – kļūda, 4 miljoni vai dalām to ar 50 un tas būs pavisam kaut kas cits. Ko tad iegūs, ko digitalizēs?" Vēstuļu rakstītāji uzskata, ka iecerētais digitalizācijas projekts ir nelietderīga naudas izmantošana, ja tā tiešām domāta reģionālo mediju atbalstam. "Mēs esam pret to, ka viņa tiek bāzēta uz nepieciešamību reģionālajiem medijiem. Ja LNB ir pamats šāda projekta izveidei, droši vien, ka to vajag darīt, bet kā pamats nevarētu būt reģionālo mediju nepieciešamība pēc šāda projekta," norāda Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.

Pēdējais brīdis rīkoties, lai nezaudētu naudu

LNB pārstāvei Karīnai Banderei mediju organizāciju aicinājums atsaukt projektu ir pārsteigums, jo projekta priekšizpētes sarunās reģionālie mediji esot izrādījuši interesi: "Vai tas ir pārpratums, vai te vada kādi citi motīvi, to droši vien Kultūras ministrija var precīzāk komunicēt, jo viņi strādā ar nozari kopā. Mēs tomēr bijām saņēmuši vairāk Kultūras ministrijas mandātu šajā virzienā skatīties, strādāt un vairāk kā mantojuma iestāde uz to visu skatāmies." Mediju eksperts Aleksandrs Mirļins uzskata, ka projekts ir nepietiekami apspriests: "Lauku – reģionālie un vietējie laikraksti – ar viņiem ir par maz runāts.

Viņu viedoklis netika sadzirdēts, un tagad ir pēdējais brīdis, lai nepalaistu Eiropas naudu garām, sēsties pie viena galda un mēģināt atrast risinājumu, kas būs atbilstošs normatīvajiem aktiem, esošajai situācijai.

Vajadzētu apzināt, kam vēl nav digitālās versijas un palīdzēt izveidot. Un ir vajadzīga kopēja platforma, kā visa sistēma var sākt darboties." Tikmēr ministrija, lai kliedētu neskaidrības, sola, ka bez satura digitalizācijas būs arī Eiropas Savienības programma mediju digitālās transformācijas veicināšanai.

Reģionālo mediju saturam tikpat liela nauda, cik tā digitalizācijai

"Providus" pētniece Līga Stafecka uzsver, ka prioritātei vajadzētu būt reģionālo mediju saturam: "Būtu svarīgi redzēt, ka valsts arī kaut ko darīs, lai šo mediju saturs vispār taptu kvalitatīvs, jo, ko tad tā bibliotēka pēc tam digitalizēs, – vajag domāt arī par to, kas ir tas saturs, kā viņu stiprināt – mediju darba kvalitāte, neatkarība, finansiālā stabilitāte utt."

Aleksandrs Mirļins salīdzina reģionālo mediju satura digitalizācijas projekta un reģionālo un diasporas medija satura projektu konkursa budžetus: "Tagad apspriestā projekta vērtība ir 1,3 miljoni, un finansējums konkursam ir mazāk nekā 1,6 miljoni, no kuriem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai reģionāliem, vietējiem un diasporas medijiem ir atvēlēts 1,3 miljoni. Tikpat daudz, cik digitalizācijai. Kas nozīmē, ka gada laikā valsts finansēs satura veidošanu ar līdzīgu summu, kas ir domāta satura digitalizācijai."

Laikraksta "Latgales Laiks" valdes priekšsēdētāja Iveta Valpētere atzīst, ka Mediju atbalsta fonda atbalsts patlaban ir izšķirošais medija pastāvēšanā: "Mēs tiešām esam uz izdzīvošanas sliekšņa. Pateicoties vēl Mediju atbalsta fondam, mēs arī varam samaksāt tam darbiniekam, kur ir primāri algas, nodokļi. Jo, ņemot vērā vispār ekonomisko un demogrāfisko situāciju, es runāšu konkrēti par mūsu Latgales reģionu, ļoti, katastrofāli ir samazinājusies reklāma. Katastrofāli."

"Neatkarīgo Tukuma Ziņu" galvenā redaktore Ivonna Plaude uzskata, ka valsts institūcijām ir jānovērtē reģionālo mediju loma demokrātisko vērtību sargāšanā: "Tas ir valsts stāsts, vai mums ir vajadzīgi šie reģionālie mediji, jo pretī ir cits stāsts. Viens ir, ka mēs esam atpakaļrāpuļi, no kuriem nekas nenāk, un tad ir Sabiedrības integrācijas fonda pētījums, kas ir bijis 2017. gadā un 2020. gadā atkārtoti, kur ir nepārprotams atzinums – reģionālie mediji ir vienīgais varas līdzsvarotājs reģionos. Mēs esam vienīgais medijs, kas reāli pilda demokrātiskās sabiedrības funkciju tur, kur ir neatkarīgie mediji, jo ne visos reģionos tas ir. "

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti