Lai gan ir spriedze, jo uzdevums jāpabeidz laikus, inženierzinātņu audzēkņi atzīst, ka darbi rit ideāli.
"Mums jāuzstāda izlietne un poda rāmis. Šeit arī var redzēt visu to. Darbam atvēlētas piecas stundas, un darbu vērtēs pēc detaļu precizitātes," uzdevumu skaidro Jelgavas tehnikuma audzēknis Ralfs Skujevskis.
"Visizaicinošākais, manuprāt, ir precizitāte. Tie ir milimetri, jo tu strādā uz ātrumu un tu centies pabeigt visu arvien ātrāk un ātrāk, bet dažreiz tie milimetri paslīd, milimetrs tur, milimetrs šeit, un tad beigās tas gala darbs vairs nav tik precīzs, kā viņam vajadzētu būt," atzīst Rīgas Celtniecības koledžas audzēknis Miks Jānis Upulejs.
Skolā gūtās zināšanas labi noder arī mājās. Piemēram, Miks nesen palīdzējis vecmammas mājā būvēt kanalizācijas sistēmu, lai gan mācās tikai otrajā kursā. Speciālisti ir ļoti pieprasīti, un viņu trūkst.
"Pieprasījums no nozares visu laiku ir augošs, visu laiku trūkst un, neskatoties uz to, kādi ir ekonomiskie apstākļi, arī varbūt kovida laiks, kad bija mazāka aktivitāte, tik un tā visu laiku bija kvalificētu speciālistu trūkums," uzsver Rīgas Celtniecības koledžas direktors Normunds Grīnbergs.
Taču uzrunātie jaunieši atzīst, ka viņu plāns nav doties laimes meklējumos uz ārzemēm. Lai gan tur maksā vairāk, viņi uzsver, cik svarīga ir ģimene un mājas.
"Tāpēc, ka tuvāk sirdij Latvija. Tās ārzemes – tā…" nosaka Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma audzēknis Artūrs Beļikovs.
"Tās ir manas mājas, ģimene, draugi un tā. Varbūt aizbraukt kaut kur vasarā pastrādāt ārpus Latvijas, bet palikt šeit," piekrīt arī Jelgavas tehnikuma audzēknis Ralfs Skujevskis.
Lai jauniešus šai nozarei piesaistītu, viņiem vairāk par to jāstāsta un jārāda.
Piemēram, tāds mērķis ir "Skills Latvia" konkursa finālam, kas šogad notiks 9. un 10. maijā.
"Faktiski motivators tiem jauniešiem, kas nāks skatīties, pētīt profesijas, domāt par savu nākotni, tur viņi redzēs, kā viņu vienaudži jau to dara, ko viņi prot," skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Dita Traidās.
Bet jauno būvnieku skolotājs norāda, ka, lai gan vēlētos, lai šādi meistarības konkursi būtu biežāki, šajā nozarē tie notiekot visvairāk, jo tas būtiski ceļ jauniešu profesionālo vērtību. Viņš arī novērojis, ka aizvien biežāk jaunieši pēc profesijas iegūšanas turpina mācības augstākā līmenī.
"Man par to ir milzīgs prieks, ka mums būs tālāk būvdarbu vadītāji, inženieri, projektētāji, par to man ir nenormāls prieks, un, kā es vienmēr saku, ja tu esi labs savā sfērā, tu vari pats noteikt savu tirgus cenu," saka Liepājas Valsts tehnikuma profesionālo priekšmetu pasniedzējs Gints Šulcs.
Celtniecības koledžā arī norāda, ka jauno būvnieku izglītošanā liela nozīme ir praktiskajām iemaņām, taču tām nepieciešamas darbnīcas un laboratorijas, kuru iekārtošanai ne vienmēr ir pietiekams finansējums.
