Koalīcijas politiķi redz diskusijas iespējas par krievu valodas lomu sabiedriskajos medijos

Koalīcijas politiķi lielākoties saskata diskusiju iespējas par to, vai pēc 2026. gada turpināt krievu valodas izmantošanu sabiedriskajos medijos.

Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai.

Pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes, atbildot uz attiecīgo jautājumu par NDK paredzēto, Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka ir ļoti svarīgi stiprināt latviešu valodas lomu. Attiecībā uz medijiem tas būs NDK vēl izstrādājamā rīcības plāna jautājums, tāpat detalizētāk jautājums par krievu valodu sabiedriskajos medijos būtu jārisina mediju politikas pamatnostādnēs, atzīmēja premjerministre.

Saeimā arī mediju jautājumiem tiks veidota īpaša apakškomisija, kurā par šo lietu vēl noteikti varētu diskutēt, pauda Siliņa.

Ministru prezidente arī uzsvēra, ka valdība turpinās virzību uz jau iepriekš nolemto pakāpenisko parēju uz mācībām latviešu valodā, kas noslēgsies 2025. gadā.

Partijas "Progresīvie" politiķis, satiksmes ministrs Kaspars Briškens pievienojās Siliņas paustajam un uzsvēra, ka "Progresīvie" noteikti atbalsta plašāku latviešu valodas izmantošanu sabiedriskajā dzīvē, tajā skaitā pārejā uz izglītību latviešu valodā.

Vienlaikus "Progresīvie" redz, ka

Latvijas sabiedrībā nozīmīga loma ir arī sabiedriskajiem medijiem krievu valodā, lai arī krievvalodīgajiem nodrošinātu pieeju objektīvai, valstiskai informācijai dzimtajā valodā, sacīja Briškens.

Viņš arī piekrita, ka, detalizējot valsts drošības plānu, būs iespējams šos jautājumus precizēt.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis pauda, ka ZZS pievienojas Siliņas pozīcijai, jo atbildes uz šo un citiem jautājumiem ir jāsniedz pašlaik izstrādes procesā esošajās mediju politikas pamatnostādnēs.

KONTEKSTS:

Latvijas jaunās nacionālās drošības koncepcijas projektā norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, bet vietējais saturs krievu valodā varētu turpināt pastāvēt komercmedijos.

Pret to iebilst Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP), aicinot no koncepcijas izņemt rindkopu, ka saturs krievu valodā pieļaujams tikai komercmedijos.

Arī jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā.

Šī aktualizētā koncepcija vēl būs jāapstiprina Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti