Kauja pilsētvidē ir viens no vingrinājumiem, kuru mācībās pirmo reizi kopīgi veic Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde un Francijas bruņoto spēku rota. Uzdevuma izpildi vēroja arī Francijas vēstniece Latvijā Aurēlija Ruajē-Gunēna.
"Mēs vēlamies palielināt klātbūtni, un ir interesanti redzēt, kā tas patiesībā notiek šajā klātbūtnē." teica Ruajē-Gunēna. "Tā ir savstarpēja apmācība, cīņas apstākļu izzināšana, kas vajadzības gadījumā varētu notikt. Tās ir arī mūsu karavīru mācības skarbos ziemas apstākļos. Man ir svarīgi redzēt, kā tas notiek, jo mēs vēlāk sazināsimies ar Aizsardzības ministriju, un viņi ir ieinteresēti redzēt, kā mēs varētu rīkot vairāk šāda veida mācības."
Francijas sabiedrotie spēki šobrīd bāzējas Igaunijā, bet izmantoja iespēju praktiski stiprināt vienību savstarpējo sadarbību aizsardzības uzdevumu veikšanai arī Latvijā. Kauja pilsētvidē ir specifiska un nav daudz vietu, kur trenēt šādas iemaņas.
"Tie, kas ir aizsardzības pozīcijās, viņiem daudz vieglāk ir nocietināties, viņi pārredz lielāku sektoru, un viņi ir aizsargāti," mācībās notiekošo izskaidroja Zemessardzes 44. kājnieku bataljona Operatīvās daļas jaunākais virsnieks, leitnants Igors Lekomcevs. "Tie, kas ir uzbrūkošie spēki, viņiem ir daudz limitētāka pārvietošanās manevru veidā, tas nozīmē arī lielāka munīcijas daudzuma tērēšanu un arī cilvēku skaits, iespējams, lielāks jāizmanto, lai varētu ieņemt kādu konkrētu ēku."
Mācībās piedalās 110 Francijas karavīri un 56 zemessargi. Gan Latvijas, gan Francijas puse atzina, ka galvenais ieguvums ir redzēt un mācīties no otra pieredzes, kā arī iepazīstināt ar savu taktiku.
"Tas ļauj mums trenēties, cīnīties tādā pilsētā kā šī," paskaidroja Francijas bruņoto spēku kājnieku rotas komandieris, kapteinis Matjē Tajans. "Tas, ka varam strādāt ar Latvijas Zemessardzi, ir ļoti svarīgi, jo tas ļauj attīstīt savietojamību un bez problēmām sadarboties un zināt, kā mēs varam strādāt pret kopējo ienaidnieku."
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba priekšnieks pulkvežleitnants Edmunds Svenčs uzsvēra tīri praktiskus mācību ieguvumus.
"Ir pavisam citādi runāt, teiksim, pulkveža līmenī par politiskām lietām. Pretēji tam, kā kareivja, kaprāļa un jaunāko virsnieku līmenī, kad redzi, kā praksē izpildi taktiskos uzdevumus," sacīja pulkvežleitnants Svenčs. "Ložmetējnieks redz, kā strādā franči un franči redz, kā strādājam mēs. Tas pats ar nodaļu komandēšanu, tas pats ar dažādu procedūru plānošanu. Pieiešana šai ēkai, ēkas tīrīšanas process, tā ir prakse, ko nevar iegūt visur, tā ir prakse, ko var iegūt tikai praktiskajā sadarbībā."
Mācībās arī testēja standarta operāciju plānus sabiedroto uzņemšanai Latvijas teritorijā.
