Premjere pastāstīja, ka Latvijas kritisko infrastruktūru jūrā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) novēro jau no pagājušā gada. NATO arī veic pastiprinātu patrulēšanu Baltijas jūrā.
"Nosargāt katru kabeli, kas mums ir jūrā, faktiski nav iespējams. Taču svarīgi, lai esam pārliecināti, ka sauszemes infrastruktūra, kas ir ne tikai kabeļi, bet arī citi objekti, būtu drošībā," sacīja Siliņa.
Viņa vēl gaida iestāžu ziņojumu par problēmām, ko vēl būtu jārisina. Tas gan prasīs papildu finansējumu un resursus.
"Jāsaka, ka mūsu sauszemes infrastruktūra ir lielākā drošībā, nekā tā ir jūrā, kur nosargāšana ir daudz kritiskāka," sacīja premjere.
Politiķe arī piebilda, ka situācija ar dabasgāzes krājumiem ir laba – Inčukalna krātuve ir piepildīta par 85%.
KONTEKSTS:
Naktī uz 8. oktobri tika slēgts gāzes starpsavienojums "Balticconnector" starp Igauniju un Somiju, jo tika novērota spiediena krišanās cauruļvadā, kas liecina par iespējamu gāzes noplūdi. "Balticconnector" slēgšana neietekmē gāzes piegādes patērētājiem Igaunijā, jo gāzi Igaunija joprojām var saņemt no Latvijas.
Somijas Nacionālais izmeklēšanas birojs sākotnējā izmeklēšanā secināja, ka gāzesvada bojājumus, visticamāk, izraisījis Ķīnas kravas kuģa enkurs. Nepieciešama papildu izmeklēšana, lai noskaidrotu, vai bojājumi radīti tīšām vai netīšām.
Oktobra vidū arī Zviedrija pavēstīja, ka bojāts Zviedrijas un Igaunijas telekomunikāciju kabelis. Vēlāk secināts, ka bojājumu oktobra sākumā izraisīja "ārējs spēks".
NATO paziņoja, ka, reaģējot uz zemūdens infrastruktūras bojājumiem, tā pastiprina patrulēšanu Baltijas jūrā, tostarp veic papildu novērošanas un izlūkošanas lidojumus.
