Valdības atbalstītajā "Nacionālās drošības koncepcijas 2023" projektā pausts, ka, "ņemot vērā, ka Latvijā notiek valsts valodas lomas stiprināšana visās dzīves sfērās, no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Savienības kandidātvalstu valodās".
Koncepcijas projektā arī norādīts, ka spēcīgas un aizsargātas informatīvās telpas pamatā ir stipri vietējie Latvijas mediji un kvalitatīvs vietējais saturs latviešu valodā.
"Jānodrošina, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā, patērē vienotu saturu, tādējādi tiek pārtraukta sabiedrības šķelšana un veicināta tās saliedēšanās uz valsts valodas pamata. Turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes. Veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā," norādīts koncepcijas projektā.
"Valstij pārstājot finansēt saturu krievu valodā, tiktu noslēgts vienotas informatīvās telpas izveides process, savukārt komerciālajos medijos saturs krievu valodā par privātiem līdzekļiem turpinātu pastāvēt," pausts koncepcijas projektā.
Jaunā kultūras ministre Agnese Logina "(Progresīvie") gan iepriekš intervijā Latvijas Radio pauda nostāju, ka medijiem ir jāturpina radīt saturu krievu valodā, jo "mēs dzīvojam blakus divām agresīvajām valstīm, kuras cīnās par mūsu intelektuālo telpu", "Krievijai izdevās melot tādā apmērā, ka daudziem tas kļuva par patiesību", un vienīgais, kā var turēties tam pretī, ir stāstīt patiesību cilvēkiem saprotamā valodā.
"Ir jārada saturs svešvalodās, gan angļu, gan krievu, lai mēs varam paši stāstīt par sevi, jo par mums runās jebkurā gadījumā, jautājums, vai mēs piedalāmies šajā sarunā," sacīja Logina.
Tikmēr SEPLP vēstulē Saeimai, Kultūras ministrijai un Nacionālās drošības padomei pauda neizpratni, ka par koncepcijas virzību atbildīgā institūcija nav lūgusi padomes viedokli.
"Padomes viedoklis ir, ka Latvijas mediju telpā ir svarīgi atbalstīt kvalitatīva satura radīšanu Latvijā dzīvojošo mazākumtautību sasniegšanai, ar mērķi stiprināt valstiskuma apziņu un piederības sajūtu Latvijai, pievēršot Latvijā dzīvojošās mazākumtautības Eiropas kultūrtelpai. Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir Latvijas mazākumtautības," vēstulē norādīja SEPLP.
Padomē atzīmēja, ka šai mērķa auditorijai ir jārada un jāpiedāvā kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas.
"Sabiedriskie mediji katru nedēļu sasniedz ievērojamu mazākumtautību sabiedrības daļu, īpaši Rīgā un Latgalē, kas atrodas dezinformācijas riska grupā. Ņemot vērā nepieciešamību stiprināt valsts valodas pozīcijas mediju vidē, ir būtiski jāstiprina sabiedrisko mediju satura kapacitāte, lai veidotu kvalitatīvu orģinālsaturu valsts valodā, kas spētu piesaistīt arī mazākumtautību mērķauditoriju, tādējādi veicinot valodas lietojumu un sabiedrības saliedētību un piederības sajūtas Latvijai," sacīja SEPLP.
Padomē atzina, ka vidējā termiņā būtu jāveido profesionālā diskusija par satura mazākumtautību valodās pakāpenisku samazināšanu, aizstājot to ar saturu valsts valodā, taču tam jānotiek, izvērtējot dezinformācijas ietekmi uz konkrēto mērķauditoriju.
SEPLP aicina Saeimu apstiprināt Nacionālās drošības koncepciju, neiekļaujot tajā konkrēto rindkopu, ņemot vērā, ka tās iekļaušana netika saskaņota ar atbildīgo institūciju,
kā arī paredz negatīvu un diskriminējošu ietekmi uz sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību, kā arī mazākumtautību iespējām gūt valstiski lojālu informāciju.
Aģentūra LETA ziņoja, ka iepriekšējā Nacionālās drošības koncepcija izstrādāta un apstiprināta Saeimā 2019. gadā. Koncepcija ir balstīta uz valsts drošības iestāžu izstrādāto valsts apdraudējuma analīzi un tajā noteiktajiem nacionālās drošības apdraudējumiem un riskiem.
Šī aktualizētā koncepcija vēl būs jāapstiprina Saeimai.
