Sprūds norādīja, ka Latvijas puse pēc sakaru pazaudēšanas ar dronu rīkojusies atbilstoši starptautiskām normām, informējot par notikušo Krieviju, kuras teritorijā, iespējams, drons nosēdies.
Vienlaikus Sprūds atzina, ka gadījumā, ja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku drons tiks identificēts Krievijas pusē, nav izslēgts, ka Krievija to izmantos propagandas nolūkiem. "Mēs ļoti labi apzināmies, ar kādu valsti mums ir darīšana," sacīja ministrs, norādot, ka starptautiskā prakse gan paredz šādos gadījumos dronu atdot atpakaļ Latvijai.
Šobrīd sākta dienesta izmeklēšana, lai precizētu tehniskos iemeslus, kāpēc sakari ar dronu pazaudēti. To, cik ilga izmeklēšana varētu būt, Sprūds neprognozēja. Aizsardzības ministrija (AM) iepriekš skaidroja, ka drons nebija militāri bruņots, bet tas bija paredzēts novērošanai.
Sakari ar lidaparātu pārtrūka Latvijas teritorijā. Tā potenciālo nosēšanās vietu noteica iepriekš uzņemtā lidojuma trajektorija un vēja virziens. AM atzīmēja, ka ir liela varbūtība, ka novērošanas lidaparāts nosēdās Krievijas teritorijā.
No 17. septembra līdz 2. oktobrim Latvijas austrumu pierobežā notiek valsts aizsardzības mācību "Namejs 2023" aktīvā fāze. Mācību mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot Latvijas nacionālos kolektīvās aizsardzības plānus.