Dienas ziņas

Reģionu slimnīcas bažīgas par Veselības ministrijas iecerēm

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Daugavpils dūņu lauks var pārplūst vēlreiz

Daugavpils dūņu lauks «Križi» var pārplūst vēlreiz; valsts nekompensēs avārijas seku novēršanu

Valsts nekompensēs izdevumus avārijas seku novēršanai dūņu laukos "Križi" Augšdaugavas novadā, kur pirms nepilniem diviem gadiem noplūda 14 000 kubikmetru dūņu. Apsaimniekotājam SIA "Daugavpils ūdens" dūņu lauka sanācijai vajadzīgi 6 miljoni eiro, un pašlaik tam šādas naudas nav. Savukārt, ja problēmas nerisinās, avārija varētu notikt vēlreiz, apdraudot apkārtējo vidi.

ĪSUMĀ:

  • Pirms diviem gadiem dūņu laukos "Križi" noplūda dūņas – notika vietējā mēroga vides katastrofa.
  • Apsaimniekotājam "Daugavpils ūdens" lauku sanācijai nepieciešami 6 miljoni eiro.
  • Daugavpils un Augšdaugavas pašvaldības lūdza atbalstu izdevumu segšanai; FM to noraidīja.
  • FM skaidro: Dūņu lauki bija jāapdrošina.
  • Pašvaldība: Kaitējumu videi apdrošināt nebija iespējas un tas nebūtu pareizi.
  • Eksperts brīdina: Pastāv potenciāli atkārtotas noplūdes draudi.
  • "Daugavpils ūdens" saņēmis sanācijas plānu, kurā ir paredzēti četri scenāriji.
  • Uzņēmums un vides dienests par labāko risinājumu sauc dūņu kompostēšanu.
  • Jūnijā "Daugavpils ūdens", pašvaldības un vides dienests varētu vienoties par turpmāko darbības plānu.  

Daugavpils dūņu lauks «Križi» var pārplūst vēlreiz; valsts nekompensēs avārijas seku novēršanu
00:00 / 03:57
Lejuplādēt

Augšdaugavas novada Naujenes pagasta Kašatniki ir vieta, kur kopumā 13 krātuvēs šobrīd glabājas Daugavpils pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās saražoto dūņu. Valnis aiztur aptuveni 142 000 tonnu dūņu.

Vide vēsturiski piesārņota, un pirms pusotra gada notikusī avārija bija tam apliecinājums. Tā bija vietējā mēroga vides katastrofa. Toreiz šīs avārijas seku likvidācijai tika piesaistīti lieli spēki.

SIA "Daugavpils ūdens" valdes locekle Jeļena Lapinska pastāstīja, ka avārijas seku likvidācijā ieguldīti 230 000 eiro.

Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Dainis Lazdāns atklāja, ka pazemes ūdens monitoringa dati liecina – piesārņojums pēc dažiem parametriem pieaug ar katru gadu.

Riskus rada ne tikai nesakārtotais dūņu apsaimniekošanas jautājums, bet arī bijusī sadzīves atkritumu izgāztuve, kas veido lielāko pazemes ūdeņu piesārņojumu.

"Ja mēs veiksim sanāciju tikai pazemes ūdeņiem un nelikvidēsim to izgāztuvi, tad tam nebūs jēgas. Ir jāveic kompleksi teritorijas sanācijas darbi, un tad, protams, tas būs efektīvi. Uzglabāt ilgtermiņā dūņas, kādas viņas ir tagad, – to nedrīkst darīt," skaidroja Dainis Lazdāns.

Lai novērstu avāriju, SIA "Daugavpils ūdens", kas apsaimnieko šo teritoriju, spriež, ka

ir jāveic sanācija jeb attīrīšana. Tam vajadzīgi seši miljoni eiro, taču šādu līdzekļu uzņēmumam nav.

"Jārunā par to, ka tomēr tas apvaļņojums atrodas diezgan kritiskā stāvoklī. Mēs veicām izpēti ar ģeoradaru, var redzēt, ka tieši apvaļņojumā ir diezgan daudz dzīvnieku alu un jebkurā brīdī var būt tāda pati avārija, valnis sabruks un tās dūņas piesārņos vidi," atzina SIA "Daugavpils ūdens" valdes locekle Jeļena Lapinska.

Dainis Lazdāns: Par dūņu lauku "Krīži"
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Daugavpils valstpilsētas pašvaldība un Augšdaugavas novada pašvaldība vērsušās valdībā, lai saņemtu atbalstu izdevumu segšanai, tomēr Finanšu ministrija iebilst pret šādu līdzekļu piešķiršanu, jo pašvaldībai bija jāveic objekta apdrošināšana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis norādīja, ka gadījumā, ja "šis nav pašvaldības īpašums, bet komersants veic saimniecisko darbību, tad pirmais, kas viņam ir jāizdara, ir jāapdrošina gan šis īpašums, gan arī pret zināmu kaitējumu, ja tiek nodarīts arī videi vai trešajām pusēm".

Apkārtējai videi nodarīto kaitējumu nebija iespējas paredzēt un apdrošināt, tā nav laba prakse, ministrijas atteikumu kompensēt izdevumus  komentēja Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Kononovs ("Saskaņa").

"Tas nav normāli manā ieskatā. Tomēr bija jāmeklē kompromisa risinājumi, jo tas apjoms nav pavelkams. Tas jautājums kaut kur uzkārās gaisā, arī tālākais par rekultivāciju," sacīja Kononovs.

"No šīs noplūdes nekādi draudi vairs nepastāv. Pastāv potenciāli draudi atkārtoties, jo šie dūņu lauki vēl ir pilni ar dūņām," uz potenciālajiem draudiem norāda arī avārijas seku darbu veicējs AS "VentEko", apliecināja uzņēmuma operatīvā un tehniskā atbalsta dienesta direktors Jānis Klimovičs.

"Jārisina problēma ar dūņu laukiem, kas ir pārpildīti ar dūņām, kur pavasarī kūstošais sniegs un lietus ūdens virsū dūņām krājas,

šis ūdens slānis rada papildu spiedienu uz bortiem, un pastāv risks, ka var notiek atkārtoti šāda noplūde," brīdināja Klimovičs.

Tikmēr Valsts vides dienests no "Daugavpils ūdens" saņēmis sanācijas plānu, kurā ir paredzēti četri scenāriji.

Dainis Lazdāns Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" norādīja, ka iespējamie scenāriji paredz dūņu utilizāciju, piemēram, izmantošanu lauku mēslošanā. Otrais iespējamais variants ir dūņu attīrīšana un apglabāšana uz vietas, trešais variants ir neitralizēt dūņas ar augu palīdzību, pārstrādāt un kompostēt, savukārt ceturtais variants, ko vides dienests nevēlas pieļaut, ir "nedarīt neko".

Lazdāns atzina, ka Vides dienesta ieskatā labākais variants būtu kompostēšana, ko arī "Daugavpils ūdens" atzinis par reālāku plānu, dūņas var pārstrādāt un nodot lauksaimniekiem. Tagad vides dienests gaida no uzņēmuma precīzu rīcības plānu.

SIA "Daugavpils ūdens" pēc 2021. gadā notikušās avārijas izvietojuši kameras teritorijā, lai ātri spētu reaģēt, kā arī reizi divās nedēļās notiek apsekošana. Iespējams ka jūnijā, varētu notikt sanāksme, kurā piedalīsies SIA "Daugavpils ūdens" un abas iesaistītās pašvaldības, kā arī Valsts vides dienesta pārstāvji, lai vienotos par turpmāko darbības plānu.   

"Mums ir izstrādāts dūņu lauku sanācijas plāns – mēs varētu izveidot kompostēšanas laukus, kur var veikt dūņu kompostēšanu," atzina "Daugavpils ūdens" pārstāve. "Daugavpils ūdens" iecerējis ar Daugavpils pilsētas notekūdeņiem piesārņoto vietu ne vien sakārtot, bet šīs dūņas pārvērst par materiālu ar pievienoto vērtību.

Pozitīvi uz to raugās VVD Latgales reģionālās vides pārvalde direktore Iveta Lobanoka. "Faktiski tās dūņas ir izmantojamas kā mēslojums lauksaimniecības zemēm. Tāpēc dūņu izmantošana blakus esošās degradētās teritorijas rekultivācijai un revitalizācijai ir tikai atbalstāmas," sacīja Lobanoka.

Latvijā ir izstrādāta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas stratēģija, tomēr tā attiecas tikai uz svaigi saražotām notekūdeņu dūņām, bet neskar sen saražotas un ilgstoši uzglabātas notekūdeņu dūņas. Tāpēc jautājums par finansējumu nav skaidrs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti