Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks: Ieslodzītā bēgšana no Rīgas Centrālcietuma bija spontāna

ĪSUMĀ:

• No Rīgas Centrālcietuma 23. jūlijā izbēga ieslodzītais. Viņu atrada pēc četrām stundām.
• Bēgšana bijusi spontāna, cietuma amatpersonas to redzējušas un izsekojušas ieslodzīto.
• Par notikušo uzsākts kriminālprocess; dienesta pārbaudē vērtēs amatpersonu rīcību.
• Cietumos uzdots veikt ārpuskārtas pārbaudes bēgšanas ziņā bīstamākajās vietās.
• Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā centieni izbēgt no ieslodzījuma vietas bijuši reti.

Kaļins norādīja, ka ieslodzītā bēgšana šķietami iepriekš nebija plānota. "Amatpersonas pašu bēgšanas faktu redzēja, nekavējoties rīkojās, sekoja viņam jau brīvībā. Paralēli ziņojām arī Valsts policijai un uzsākām plašus meklēšanas darbus," norādīja IeVP priekšnieks.

Viņš arī uzsvēra, ka darbu apgrūtinājis fakts, ka Rīgas Centrālcietums atrodas blīvā pilsētvidē – izbēgušajam ir iespēja paslēpties ēkās. 

Par notikušo svētdien uzsākts kriminālprocess, bet pirmdien uzsākta dienesta pārbaude, kuras uzdevums ir vērtēt amatpersonu rīcību. "Pēc tā tiks izdarīti secinājumi, vai ir pamats rosināt disciplinārlietu pret kādu amatpersonu," sacīja Kaļins, uzsverot, ka jau šobrīd ieslodzījuma vietās uzdots veikt ārpuskārtas pārbaudes bēgšanas ziņā bīstamākajās vietās. 

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins Latvijas Radio pastāstījis, ka aizturēšanas laikā Kovaļovs nepretojās, viņam tika izsaukta medicīniskā palīdzība, jo viņš bēgot bija savainojies.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") notikušo pārrunāja ar IeVP priekšnieku un Rīgas Centrālcietuma vadību. 

Lībiņa-Egnere norādījusi, ka pārrunās izvērtēs ne vien ieslodzītā bēgšanas apstākļus, bet arī infrastruktūras atbilstību ieslodzījuma vietās.

"Esmu izdevusi ministra rezolūciju par visaptverošas pārbaudes veikšanu," mikroblogošanas vietnē "Twitter" norādījusi tieslietu ministre.

Tieslietu ministrijā informēja, ka tikšanās laikā atbildīgie dienesti apliecinājuši, ka trūkumi Rīgas Centrālcietumā, kurus izmantoja šajā bēgšanas gadījumā, ir pilnībā novērsti. 

"Arī pārējās ieslodzījuma vietās visā Latvijā ir nodrošināta pilnīga kontrole. Saistībā ar notikušo Rīgas Centrālcietumā tiek izvērtēta arī sistēma kopumā. Ieslodzījuma vietu infrastruktūra ne tikai morāli, bet arī drošības prasību ziņā ir novecojusi: tikai tagad sākam būvēt jaunu cietumu Liepājā un jaunu mācību centru Olainē, lai darbinieku tālākizglītība būtu mūsdienīga," norādīja Lībiņa-Egnere, vēršot uzmanību, ka ieslodzījuma vietās trūkst darbinieku – pašlaik ir ap 400 vakanču. Nepieciešams risināt algu jautājumu,  lai nodrošinātu pietiekamu darbinieku skaitu un to profesionalitāti, norādīja tieslietu ministre.

Bēgšana no cietumiem Latvijā – retums

Tikmēr bijušais Valsts policijas priekšnieks, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Aldis Lieljuksis Latvijas Radio norādīja, ka Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas centieni izbēgt no ieslodzījuma vietas bijuši reti, tomēr cietumnieka izkļūšana no Rīgas Centrālcietuma aktualizē jautājumu par cietumu infrastruktūras uzlabošanu.

"Kaut kāds moments ir bijis, ko tas ieslodzītais ir pamanījis un veikli izmantojis, tas nav bijis saistīts ar kaut kādu iekšējo atbalstu bēgšanai," sacīja Lieljuksis,

pieļaujot, ka ieslodzītais varētu būt lecis no augstuma, jo izskanēja informācija, ka izbēgušais klibo. "Ja būtu sašauts kājā, tad droši vien nevarētu paskriet."

Lieljuksis vērtēja, ka Latvijā cietumu infrastruktūra jau tagad ir pietiekami augstvērtīga, turklāt šādi incidenti ik pa laikam notiek arī citviet pasaulē. Lieljuksis uzsvēra, ka kādreiz bijis ļoti grūti atrast izbēgušo ieslodzīto uzvārdus, fotogrāfijas un dzīvesvietas adreses, jo tas notika manuāli. "Tagad tas notika ļoti ātri, ļoti ātri viņu arī aizturēja," sacīja profesors.

Viena no zināmākajām ieslodzīto bēgšanām notikusi pirms teju 30 gadiem, kad 89 cietumnieki izbēga no Pārlielupes cietuma Jelgavā. Tā notika naktī uz 1994. gada 28. jūliju, izmantojot pāris mēnešu laikā izraktu tuneli. Ne visus no izbēgušajiem izdevies atrast. Mazāka apjoma bēgšana no šī paša cietuma notika arī 1993. gadā.

Arhīva materiāls: Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņo par ieslodzīto bēgšanu no Pārlielupes cietuma

Savukārt 1994. gada 28. oktobrī no Grīvas cietuma Daugavpilī izbēga vēl 15 ieslodzīto. Viņiem tas izdevās, uzlaužot restes un izurbjoties cauri sienai.

Pēc divām neilgā laikā notikušām cietumnieku bēgšanām demisionēja toreizējais iekšlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Turpmākajos gados cietumu infrastruktūras uzlabošanai pievērsta liela uzmanība un bēgšanas gadījumu nav bijis daudz. Salīdzinoši nesen, 2015. gada martā, no Olaines cietuma izbēga par laupīšanu notiesāts vīrietis. Viņam bija izdevies pārzāģēt cietuma restes. Viņu atrada un atkārtoti aizturēja jau pēc pāris nedēļām.

2021. gada novembrī kādam par zādzību notiesātajam izdevās pārlēkt pār Jēkabpils cietuma žogu. Taču arī šo izbēgušo izdevās aizturēt jau pēc pāris stundām.

Tas, ka izbēgšanas gadījumi no cietumiem ir reti, norāda, ka cietumu drošības situācija Latvijā un cietumnieku uzraudzība ir pietiekama, pauda Lieljuksis.

KONTEKSTS:

Svētdien, 23. jūlijā, no Rīgas Centrālcietuma ap pulksten 13.45 izbēga ieslodzītais, 1993. gadā dzimušais Māris Kovaļovs, kurš ieslodzījumā atrodas par slepkavības mēģinājumu.

Valsts policijā tika uzsākti plaši personas meklēšanas pasākumi un izsludināta operācija "Slazdi" visā valstī, kuru laikā tika ierobežotas citu personu ikdienas gaitas, kā arī pārmeklēti transportlīdzekļi un veiktas citas darbības personas meklēšanai.

Pēc aptuveni četrām stundām Kovaļovs atrasts kādā namā Sīmaņa ielā, Sarkandaugavas rajonā Rīgā un nogādāts atpakaļ ieslodzījuma vietā. Par bēgšanas faktu ir uzsākts kriminālprocess.