Valsts kontrole: Latvijā virzība uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem norit gausi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana Latvijā norit pārāk gausi. Ja valsts un pašvaldības savā darbībā neko nemainīs, tad līdz 2030. gadam nebūs sasniegta pat piektā daļa no paredzētajiem apakšmērķiem. Tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole, norādot, ka klupšanas akmens šajā mērķu sasniegšanā ir valsts, kurai steidzami jāsāk politiska virsvadība.

Valsts kontrole: Latvijā virzība uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem norit gausi
00:00 / 04:23
Lejuplādēt

Pirms septiņiem gadiem Latvija apņēmās virzīties uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tagad ir vidusceļš, līdz noteiktajam termiņam – 2030. gadam – palikuši septiņi gadi. Kopumā izvirzīti 17 mērķi, piemēram, novērsta nabadzība un bads, cilvēkiem ir laba veselība un labklājība un ir kvalitatīva izglītība, cienīgs darbs, mazināta nevienlīdzība un valda miers. Šie mērķi sadalās gandrīz 170 mazākos mērķos.

Lai saprastu, vai Latvijai ir viss nepieciešamais, lai raiti virzītos uz priekšu, Valsts kontrole ir veikusi revīziju, kurā secināts, ka darbs līdz šim noticis bez konkrētas virsvadības un plāna, piemēram, pēdējo dažu gadu laikā Eiropas ilgtspējas attīstības nedēļā Latvijā nenotika neviens pasākums. Turpretim Igaunijā pērn minētajā periodā par ilgtspēju bija vairāk nekā 70 pasākumu.

Valsts kontrole arī secinājusi, ka līdz šim tā arī nebija sadalīts kurš par ko ir atbildīgs. Ja savā darbā valsts neko nemainīs, tad līdz 2030. gadam no apakšmērķiem būs izpildīti vien 18%. 

Tāpēc radies iespaids, ka 2015. gadā, kad toreizējais Valsts prezidents parakstīja apņemšanos, darbs pie mērķiem nolikts malā. Tā secināja Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

"Kopumā paskatoties ciparos, Latvijai no ilgtspējīgas attīstības mērķu apakšmērķiem aktuāli vai tādi, kas attiecas uz mums, ir atzīti 82%. Tātad liels šo mērķu skaits. Bet tas, ko mēs redzējām, izskatot cauri attīstības plānošanas dokumentus, ka 50% ilgtspējīgas attīstības apakšmērķu nav saistības ar mūsu nacionālās attīstības plānu un 17% apakšmērķu nav saistības ar mūsu politikas plānošanas dokumentiem. Tātad šī pārnese nav notikusi," skaidroja Korčagins.

Revīzijā Valsts kontrole atklājusi, ka nav zināms, vai ilgtspējīgas attīstības mērķiem vispār ir finansējums.

Valsts kontroles ieskatā steidzami jāsāk politiska virsvadība, kopīgiem spēkiem augstā līmenī jārisina izaicinājumi. Tātad aktīvākiem jābūt Valsts prezidentam un Ministru prezidentam.

Par valsts līdzšinējo darbu kritiski izteicās dažādu nozaru eksperti. 

Biedrības "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare norādīja: "Domāju, ka tas ir arī politiski izdevīgi – dzīvot bez plāniem. Jo tad mēs varam tādus foršus, fragmentārus visādus namiņus būvēt pa stūriem, un neviens mums nekad nepajautāja, kas notiek ar to tālāk. Jāsaka, ka Saeima mums tiešām ir bijusi tāda melnā kaste šajā ilgtspējīgas attīstības jomā, jo, ja ar valsts pārvaldi mums ir lieliski izdevies sadarboties vismaz veidos, kā mēs esam mēģinājuši to atrast, tad ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju nav iepriekš vedusies. Atcerēsimies, ka iepriekšējā Saeimā to komisiju vadīja opozīcijas pārstāvis, kam varbūt vispār nebija ilgtermiņa intereses par šo ilgtspējību."

Par valsts ilgtspēju un kvalitatīvu dzīvi ir jārunā jau skolā. Tā var secināt no izglītības ekspertes Zanes Oliņas, kura norādīja, ka vidusskolās trūkst pedagogu, kuri skolēniem varētu palīdzēt radīt kādus inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus.

Ozoliņa sacīja: "Mēs no publiskās naudas daudz finansējam interešu izglītībai, bet mēs īsti līdz galam nezinām, kas to saņem. Daudzi saņem vairākkārtīgi un daudz, jo ir sociāli aktīvi vecāki, un viņi atrodas tuvāk pie dažādiem resursiem, un tiem, kam to vajadzētu visvairāk, iespējams, reāli to nesaņem, bet mums nav veidu, kā par to domāt un to saprast. Izglītības naudu šobrīd izkurinām elektrības rēķinos. Citādi jādomā par to. Tā nauda, par kuru mēs domājam, kā par izglītības budžetu, tai skaitā pašvaldības līmenī – kas ir tas, kas ar šo naudu notiek? Mums ir jāpaceļ grīda, jāpaplašina sienas un jāpaceļ griesti. Tas nav par "vai" vai domāšanu. To ir iespējams darīt vienlaikus, bet mēs visu laiku domājam "vai, vai" kategorijās."

Lai mērķus īstenotu, revīzijā valdībai sniegts priekšlikums izvērtēt piemērotāko vadības modeli, noteikt atbildīgo institūciju un precīzu tās kompetenci. Ieteicams arī piešķirt samērīgus resursus, lai darbu koordinētu un uzraudzītu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti