Pagājušajā mācību gadā 881 skolēns izkrita kādā vai vairākos eksāmenos, beidzot pamatskolu. Visvairāk – 754 skolēni – nespēja savākt 10% pareizu atbilžu matemātikā. Līdz ar to viņi nesaņēma sertifikātu par iegūtu pamatizglītību. Izkritušie bija arī angļu valodas un latviešu valodas eksāmenos.
Visus trīs eksāmenus nenokārtoja desmit skolēnu, bet vairāk nekā 1400 skolēnu nenokārtoja vidusskolas eksāmenus.
Un tieši tādēļ, ka šogad, ceļot sekmīgai nokārtošanai vajadzīgo pareizo atbilžu slieksni, pieaugtu tādu skolēnu skaits, kas eksāmenus nenoliktu, ministre apsver tomēr saglabāt 10 % pareizo atbilžu slieksni.
"Mēs esam domājuši par to, kā virzīties uz priekšu, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi ar lielo bērnu skaitu, kas nevarēja pārkāpt šo 10% slieksni.
Es nevaru noliegt, ka mēs esam diskutējuši par to, vai būtu nepieciešams palikt vēl vienu gadu pie 10% sliekšņa, lai veiktu lielākas pārmaiņas pašā sistēmā un tad virzītos tālāk. Tādā veidā nesodot bērnus par to, ka ir kaut kādas lietas, kas nav sakārtotas.
Ja nozarē tiks panākta vienošanās, ka tas būtu mērķtiecīgi – atlikt par vienu gadu –, tad, protams, mums būs jāgroza šī norma un jāpārceļ par vienu gadu," pauda Čakša.
Jāatgādina, ka vēl pirms pāris gadiem sekmīgai eksāmenu nokārtošanai pietika ar 5% pareizu atbilžu. Tāpēc toreizējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece virzīja izmaiņas, kas paredzēja pakāpenisku eksāmena nokārtošanai vajadzīgo atbilžu sliekšņa celšanu, līdz tas sasniegtu 20% nākamā mācību gada beigās.
