Valsts policijas statistika liecina, ka kopumā visā Latvijā šī gada pirmajos 10 mēnešos notikuši 15 588 ceļu satiksmes negadījumi, un, lai gan tas ir mazāk nekā iepriekšējos divos gados, bojāgājušo skaits 10 mēnešos šogad ir krietni pārsniedzis skaitli, kas iepriekš bija visa gada garumā.
Šogad 10 mēnešu laikā avārijās visā Latvijā bojā gājuši 120 cilvēki, bet 318 guvuši smagus ievainojumus. Salīdzinājumam visa 2022. gada laikā bojā gāja 93 cilvēki, bet 2021. gadā – 120.
Salīdzinot ar 2022. un 2021. gada statistiku, šogad 10 mēnešos ir ievērojami pieaudzis smago ceļu satiksmes negadījumu skaits uz valsts vietējās nozīmes autoceļiem, norādīja LVC. Uz tiem īpaši bieži notika apgāšanās, uzbraukšanas kokam un gājējiem. Puse no visiem smagajiem negadījumiem, kurus izraisījuši autovadītāji alkohola reibumā, notika uz vietējās nozīmes autoceļiem.
"Riskanti un nepārdomāti manevri, neapdomība, arī neiecietība uz valsts autoceļiem.
Redzam, ka [tas] izraisa smagas sekas. Te noteikti būtu vērts jautājums par to, kas tieši izraisa šo, brīžiem trūkst vārdu, kā citādāk to nosaukt kā vājprātu. Protams, ātrums, kas parasti ir saistīts ar pirmo [punktu]. Tad ir arī, protams, satiksmes noteikumu pārkāpšana," par smago ceļu satiksmes negadījumu galvenajiem iemesliem stāstīja LVC vadītājs Mārtiņš Lazdovskis.
Valsts vietējās nozīmes ceļiem raksturīga neliela satiksmes intensitāte un mazāka policijas klātbūtne, uz tiem netiek pielietoti elektroniskie kontroles līdzekļi, skaidroja LVC.
Šī gada 10 mēnešos visvairāk bojāgājušo uz valsts ceļiem – 24 – bija sadursmēs, tās jau vairākus gadus ir biežākais smago avāriju veids.
17 cilvēki gāja bojā automašīnas apgāšanās dēļ, desmit – uzbraukšanā gājējiem, astoņi –uzbraukšanā velosipēdistiem, vēl astoņi – uzbraukšanā šķērslim/kokam. Pa vienam bojāgājušajam bija, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, uzbraucot dzīvniekam un citā negadījuma veidā.
Līdzīga ir policijas statistika arī par avārijām kopumā, ne tikai uz valsts ceļiem.
LVC statistika liecina, ka sadursmes visbiežāk notikušas uz valsts galvenajiem autoceļiem, apgāšanās – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana gājējiem – uz galvenajiem un vietējiem autoceļiem, uzbraukšana kokam – uz vietējiem autoceļiem, uzbraukšana velosipēdistiem – uz reģionālajiem un vietējiem autoceļiem.
Policijas statistika liecina, ka no kopumā 120 šogad avārijās bojā gājušajiem 53 bija pie stūres braukušie, 13 bija pasažieri, 22 gājēji, 13 velosipēdisti un 10 motociklisti. 4 bojāgājušie braukuši ar mopēdu, bet vēl 4 – ar kvadriciklu.
Kā norāda LVC, joprojām galvenais smago avāriju iemesls ir autovadītāju nepareizi lēmumi, kuri rezultējas pārāk lielā ātrumā, riskantos un nepārdomātos manevros un noteikumu pārkāpumos. Gadījumos, kur konstatēta alkohola lietošana, – arī gājēju un velobraucēju nepareizi lēmumi.
Nevienā smagajā negadījumā infrastruktūra nebija iemesls negadījumam, infrastruktūra varēja ietekmēt negadījuma sekas, norādīja LVC.
LVC speciālisti ir apsekojuši 63 no visu smago avāriju vietām, un 11 gadījumos pausti vides uzlabojumu ieteikumi vai konstatēti trūkumi, piemēram, jauna marķējuma vai ātruma radara nepieciešamība, veikta koku vai krūmu zāģēšana, drošības barjeru uzstādīšana.
Lai samazinātu smago negadījumu skaitu uz valsts autoceļiem, LVC iesaka Valsts policijai veikt lielāku autovadītāju kontroli, valstī uzlabot ceļu infrastruktūru, risināt alkohola problēmas, kā arī veikt labāku negadījumu analīzi, pārņemot Zviedrijas un Igaunijas pieredzi, veidojot operatīvu starpinstitucionālo grupu smago negadījumu vietu apsekošanai, lai kvalitatīvāk un operatīvāk identificētu avāriju iemeslus un nepieciešamos uzlabojumus infrastruktūrā. LVC šī gada sākumā šo priekšlikumu iesniegusi izvērtēšanai Satiksmes ministrijas Satiksmes drošības domnīcā.
Tāpat LVC rosina piešķirt papildu finansējumu ceļa nodalījuma joslu kopšanai gar visu kategoriju valsts autoceļiem, kā arī izvērtēt iespēju uzstādīt elektroniskās kontroles ierīces arī uz valsts vietējiem autoceļiem.
Atbilstoši Eiropas komisijas Transporta un mobilitātes direktorāta datiem, 2023. gadā smago negadījumu skaits Eiropas Savienības (ES) valstīs pieaudzis Latvijā, Lietuvā, Portugālē un Zviedrijā, norādīja LVC. Mazāk, bet pieaudzis tas ir arī Igaunijā un Īrijā.
Latvijā kopējais (uz visiem ceļiem) smago ceļu satiksmes negadījumu skaits saglabājas lielāks nekā vidēji ES.
